ceturtdiena, 2013. gada 20. jūnijs

Nepilnīgs? Yeah, right and I am dog with one eye, who speaks russian.

Kādreiz es mēdzu lūgt Dievam pēc skaista, tieva auguma. Tas bija tas, kas bija palicis neatdots pēc Kristus pieņemšanas sirdī. Tas bija pirms Dievs bija pilnībā mainījis manu sirdi! Tajā laikā es domāju, ka lai justos sev skaista- man ir jālūdz Dievs, lai maina manu ķermeni. Tikai vēlāk es sapratu, ka man bija jālūdz Dievs, lai Viņš man atver acis, lai maina domāšanu! 

Tagad? Es jūtos labi, skaista, piepildīta un laimīga! Kapēc tā? Vai Dievs ir radikāli main;ijis manu ārieni? Nē, bet Viņš ir mainījis mani. Happy girls are the most beautiful girls! Un vārds 'skaists'ir nopietns vārds!
Ja Tu esi radīts pēc Dieva līdzības- tā tad Tu esi skaists! Tu to vari lieliski arī sabojāt ar sejas izteiksmēm, kasnav no Dieva nākušas, bet Tu vari arī šo skaistumu izcelt. 

Kāds vēlies būt? Šodien uzskatīsi sevi par gana labu, vai tomēr nē? Viss ir Tavās rokās! Kā Tu sevi izvēlēsies redzēt- tādu Tu sevi, gluži vienkārši, arī redzēsi!

Dievs Tevi ir radījis pēc Sava prāta. Tādu, kādu Viņš vēlējās Tevi. Tu vari taisīt acis ciet un dziedāt, ka esi neglīts, bet tā būs tikai slēpšanās no patiesības. Dari brīvu savu sirdi no meliem! Tu esi skaists, laiks celties!

Dievs Tevi mīl! Viņš priekā iesmejas, kad redz cik lielisks Tu esi 'sanācis'-  Tagad atliek tikai Tev tam noticēt un atmosties (no murga) pasakā ar tīk ļoti daudz lieliskiem cilvēkiem, kas gaida, ka viņus kāds novērtēs! Tas varētu būt... TU! 

Esi svētīts, mans mīļais, mīlētais, skaisti radītais, latviski runājošais brāli vai māsa!
Because it is a way how Jesus sees you!

otrdiena, 2013. gada 18. jūnijs

IDEJA- EJ UZ MĒRĶI! PILNVEIDO SEVI!

Šoreiz es tā īsi. IZVEIDO SARAKSTU!

Es noskatījos sen sen video šo:
un es sāku domāt par to - kā cilvēki mani redz. Kā viņi mani  nosauktu  vienā vārdā. Es uztaisīju sarakstu. Pilnu A4 lapu sarakstīju -kāda es gribētu būt. Ar ko es gribētu atsociēties. Piemēram- kristiete, uzmundrinātāja, sakārtota, nedusmojas, vienmēr vēlas kalpot u.c. Es to rakstīju nevis, lai atgādinātu- kādai man vajadzētu izskatīties citu acīs, bet gan lai atgādinātu sev- ko es gribu sasniegt. Kas es gribu būt. Kur  man ir vēl jāaug. Kas man ir jāmaina, lai būtu vairāk gaisma, paraugs utt. 
Varbūt, visiem tas nedarbojas, bet, varbūt, Tev tas darbosies. Kādu laiku es katru dienu izlasīju sarakstu.. vēlāk es aizmirsu to darīt. Un tagad es to atkal atradu un priekā varu secināt, ka es nestāvu uz vietas, bet mainos nepārtraukti! Ej uz mērķi!

 Pilnveido SEVI un mainīsies pasaule Tev apkārt!

sestdiena, 2013. gada 15. jūnijs

Esi gatavs kāpt?

Tev šķiet, ka esi gatavs visam?

Es atceros visas tās reizes, kad es augstu cēlu rokas un slavēju Tēti.. un teicu- es darīšu visu, ko vēlēsies! Esmu Tava! Vadi manu dzīvi kā Tu gribi! Izpaudies manā dzīvē! Kas Tavuprāt ir labākais- tas arī man tāds šķitīs! Likās, ka esmu gatava visam. Jebkāda veida pārbaudījumiem. škita- dodiet tikai iespēju man pierādīt! Dod iespēju man parādīt, ka mīlu un uzticos.

Ja Tu, ko soli Dievam- nesaki, jo tā katram kristietim vajadzētu teikt.. saki, ja tā domā! Ja aicini, lai Dievs pārbauda Tavu sirdi, tad nesūdzies un neraudi, kad Tavā dzīvē parādās pirmie pārbaudījumi! Slavē Dievu- tā ir jauna iespēja parādīt, kurš ir Tavs Kungs!

Kā sākumā minēju, man šķita, ka esmu gatava visam. Bet tad es attapos, kad Dievs man tieši jautāja jautājumu- Vai Tu man uzticies? Ne ar vārdiem Viņš to jautāja, bet ar darbiem.. ar pārbaudījumiem! Kad mainījās viss- Viņš man jautāja, vai es ticu, ka Viņš tā visa vidū paliek nemainīgs. Lūk, arī bija mana iespēja pierādīt, ka patiesi ticu un paļaujos. Es visu šo laiku stāvēju maza kalna virsotnē un priecājos un gavilēju, bet, nu, ir laiks kāpt Everestā! Kāpt nekad nav tas pats kas būt jau virsotnē un baudīt skatu.. Kāpt ir grūti! Ir dažādas gaisa maiņas, ir laikapstākļi, ir risks nokrist, ir spiediens, nedrošība.. bet ,tieši, kāpjot ir iespēja parādīt, ka nebaidies! Dažreiz mūsu pārbaudījumi ir tikai kāpšanas process. Tas ir tas, kas mūs ved tālāk. Tas, kas nosaka- Tu kritīsi vai tiksi par soli augstāk!

Jā, atzīstu. Kad Ieraudzīju to kalnu, kurā man ir jākāpj.. es nedaudz salūzu. Jo manī nav tāda spēka- Dievā gan. Tas bija brīdis, kad atcerēties, ka es NEESMU viena un viss man NAV jāizdara vienai.

Kalna virsotnē ir forši būt- vari lēkāt smaidīt, priecāties.. lielisks skats.. Bet kāpt ir vēl lieliskāk! Tas ir tas brīdis, kad saproti, ka ja nebūtu Viņa- nebūtu Tevis! Tas ir tas laiks, kura laikā jūties visvairāk atbalstīts un aprūpēts! Tas ir tas laiks, kad parādās, ka viens Tu neesi nekas, bet , toties, Tev ir kāds, kurš VIENMĒR būs!

Tie, kas grib tikai redzēt skatu no augšas- tie paliek mājās ar pledu un tēju. Komfortā vēro bildes internetā. Bet tie, kas vēlas kaut ko īstu- tie kāpj.


sestdiena, 2013. gada 8. jūnijs

DIEVS DARA BRĪNUMUS!

DIEVS DARA BRĪNUMUS, jo Viņš pats ir brīnums!

Atzīšos! Es neesmu labākā savā skolā! Es neesmu teicamākā māksliniece! Es neesmu piedzimusi ar aicinājumu sirdī būt labākajiem draugiem ar zīmēšanu! Es esmu radīta kam citam. Es mīlu Dievu. Esmu radīta,  lai mēs būtu labākie draugi! Un Viņš ir labākais mākslinieks utt.

Braucu uz skolas praksi- plenēru Kandavā! 10 dienas, kuras pavadīt gleznojot un zīmējot. Braucu ar apziņu, ka man nebūs labākie darbi. Ka, īstenībā, man nekas nesanāks. Bet braucu. Jo zināju, ka man tur ir jābūt.
Sākumā šķita, ka plenērā es iegūšu tikai vienu- laiku ar Dievu! Iespēju meža mierā padomāt! Bet es ieguvu ne tikai to.

Pēdējā laikā es ļoti, ļoti biju kristiska pret sevi. Bet, kad sāku domāt, ka neprotu radīt neko skaistu.. Dievs mainīja manas domas. Šajā praksē es iemīlējos dabas gleznošanā un MAN SANĀK! Varbūt, jā, es neesmu izcila. Es neprotu uzgleznot visu. Toties tagad Dievs ir parādījis man, ka ir kaut kas, kas tomēr man padodas.

Nekad nedomā, ka Tevi Dievs ir radījis bez talanta. Es pati pazīstu tās domas! Bet tici- nav tāda cilvēka, kurš būtu radīts bez prasmēm! Bez kādas unikālas iezīmes, kas ceļ viņu! Tu esi radīts pēc Tēta līdzības! Mūsu Dievs ir labākais visur! Viņš visur ir perfekts! Un Tu, Viņa bērns, nespēj būt kaut kas pretējs- jums ir viens DNS!

Meklē, kas Tev ir iedzimts no Tēva! Jo Dievs ir apdāvinājis mūs visus!

pirmdiena, 2013. gada 3. jūnijs

Liecība? Dievs IR pārsteidzošs!

Bez šaubām- ir pamats jaunam ierakstam! Woaw.

Gribēju atgādināt cik Dievs ir pārsteidzošs. Nē, nē, tiešām! Viņš var visu pavērst pavisam savādāk vienā sekundē. Viņam nekas nav grūti. Viņš vedīs pa savu ceļu, ja Tu to lūgsi. Viņš darīs visu, lai Tev būtu labi. Viņš izdarīs visu, lai Tu nonāktu pie mērķa. Es vairāk kā jebkad agrāk jūtu Dieva gribu savā dzīvē. Šoreiz es to redzu izceltu ar bold burtiem un pasvītrotu. Nav joki. Klāt ir Dieva varenais plāns!

Šodien mana dzīves mierīgā vide sakustējās. Es biju pie ārsta. Ļoti svarīga un laba ārsta. Pie labākā traumutologa un ortopēda un ķirurga Latvijā! Jau pusgadu cīnijos ar sāpēm un nosodījumu par to, ka nespēju dēļ sāpēm izdarīt/panest tik daudz cik pārējie. Pirms pus gada es nokritu un pārsplēsu abu atslēgas kaulu saites lupatu lēveņos. Ar laika periodu mani apciemoja arī sāpes, asaras un zāļu kaudzes. Tā es gaidīju operāciju. Šodien man bija konsultācija par operāciju, kas būs pēc mēneša. Dzirdēju daudz, bet tikai viens teikums lika visam nodrebēt. Pēc operācija pus gadu nedrīgstēšu kustināt kreiso roku, plecu utt. Tas nozīmē, ka nevarēšu arī darīt neko savā skolā (RDMV)! Akadēmiskais gads. Gads ar neko? Nē, nedomāju, ka tas Dievam ir plānā!

 Īstenībā, es pat diezgan ātri sapratu, kam domāts šis gads. Ir viena skola, kurā ļoti vienmēr esmu vēlējusies mācīties. Cik, nu, vienmēr.. bet ilgu laiku un ļoti. Skolā, kas pagodinātu.. un kā vēl pagodinātu un stiprinātu mani Dievā! Skola, kura atstātu nospiedumu uz visu manu dzīvi. Skola, kurā mācās vienu apaļu mācību gadu. Gads visai dzīvei. Gads. Gads. Gads. Gads, kuru piedzīvošu es jau ar šo septembri!

Sarunā, kas man bija ar ārstu, viņš man vairākas reizes izteica vārdus- nu, ir Tev jāizvēlās!
It kā jau man bija izvēle- vai piekrist operācijai, nebaidoties par to kā to pārdzīvošu, kā atkopšos un kā nokārtošu skolas lietas un visu pārējo. -vai arī izlikties, ka šīs dienas sarunas nav bijis un turpināt dzīvot vēl 2 gadus tāpat. Sāpēs. Atzīšos, ka sākumā tiešām domāju, domāju un domāju. Klusēju. Domāju.
Viena lieta ir, kad Tu sagatavojies un gaidi izlaidumu un zini, ka pēc tā seko kaut kas jauns un brīnišķīgs, bet otra lieta ir tad, kad Tevi iemet ūdenī liek Tev peldēt. Protams, protams, protams, ne jau man bija jāpieņem lēmums- tas jau bija izdarīts! Sākumā domāju- jāpajautā Dievam, ko Viņš par to saka. Bet tad es apjautu. Viņš nesēž un nenoskatās visā no augšas- Viņš ir visa centrā! 

Vai tiešām es gribēju jautāt- Vai, Tavuprāt, man vajadzētu doties uz skolu, kas man palīdzētu Tevi izprast vairāk? Vai man vajadzētu beigt šīs sāpes, apmainot tās pret svētīgu un piepildītu gadu?
Nespēju noticēt, ka pat iedomājos par to. Dievs jau IR ATBILDĒJIS!

Es jau no sākta gala sapratu, ka šis ir mana Tēva gribā, tikai man bija jāizvēlās- vai es uzticēšos nezināmajam, jaunajam un kaut kam pilnīgi neparedzētam? Protams!

Svarīgākais pāri visam ir paļaušanās un mīlestība.
Es paļaujos, jo es mīlu. Jo Viņš mīl.

Ir tik daudz daudz situācijas, kad mums gribas kliegt, jo viss izvēršas tik neparasti neirasti. Ir situācijas, kas izsit no sliedēm. Bet mēs esam Dieva bērni un mēs esam radīti, lai paļautos. Lai vai kas. Lai ko teiktu ārsti. Lai ko teiktu citi. Lai ko teiktu prāts, lai sirds runā!


Jūs nespējat iedomāties.. kāds miers bija tad, kad es izvēlējos iet to ceļu, ko Dievs man ir sagatavojis. Es beidzot jutos 100% Dieva gribā!. Cik tā ir lielsika sajūta! Paklausīt! Jā, tas ir satraucoši! Jā, Tu nezini, kas Tevi gaida rīt! Jā, Tu nezini to, ko zin Tavs Tēvs! Bet toties Tu zini, ka tas ceļš, ko Tev ir
paredzējis Dievs- būs vislabākais Tev! Atliek tikai paļauties, uzticēties, jo mūsu Dievs IR UZTICAMS!

Šodien es iemīlojos Viņā atkal no jauna. Kurš teica, ka Dievs nav pārsteidzoš? Neviens, jo to nav iespējams apstrīdēt.



Laikam jau šovakar es aizmigšu ar smaidu, jo zinu, ka Dievs man ir sagādājis lielisku rītdienu, kas man pavisam noteikti nesīs jaunus pārsteigumus, kurus es pat iedomāties nespēju. Lieliskais Tētis. Jāpasaka Viņam 1000. reizi PALDIES, ka Viņš piedalās manā dzīvē un iejaucās, ja tas ir vajadzīgs! Es mīlu Viņa rūpes pār mani! Un pār Tevi. Tik mīloš.