Mēs esam grēcinieki, bet..

Es sen neesmu rakstījusi, bet tas nav iemesls, kāpēc es rakstu tagad. Es negribēju neko teikt, ja tas man nebija sirdī likts. Šo mēnešu laikā, manā sirdī ir bijis daudz kas, bet maz ir tādas lietas, ko ir jāzin visai pasaulei. //

MĒS esam grēcinieki. Woaw, cik mīļš sākums. Tas ir teikums, ko mēs sakam dažreiz baznīcā vai arī grēku nožēlas lūgšanā, bet vai mēs to saprotam? Vai mēs to esam paņēmuši sirdī? Ir vēlme paturēt to, kas labs, piemēram- Tev ir potenciāls. Dievs Tev dos spēku! Tu uzveiksi sātanu!
Bet bieži mēs izvairāmies no frāzes, ka mēs neesam nekas kā vien puteklis pie Jēzus kājām. Mums patīk tas, kas mūs ceļ. Mūsu dabā ir meklēt apzināti vai neapzināti godu... sev! Bet ko gan labu saka par mums fakts, ka esam grēcinieki? Tas tikai norāda uz mūsu salauztību un nepilnību.

" Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku - nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši; " Rom. 5:12

PATIESĪBĀ, šī atklāsme spēj darīt brīvus daudzus jo daudzus glābtos un neglābtos, kas gadiem nospiesti un salauzti iekšienē! Mēs esam grēcinieki. Mēs esam grēcinieki. Un tādi mēs būsim līdz mūsu nāves dienai. Šajā pasaulē ir grēks un kamēr vēl būs pasaule, tas pilnībā nepazudīs! Tas nozīmē, ka neviens neprasa, lai Tu esi Jēzus! Tikai Viņš bija svēts un Viņš arī paliks vienīgais, kas uz šīs zemes tāds ir bijis! Ja Tu uzskati, ka par katru grēku, ko Tu izdari, Tev pienākas raudāt, pārdzīvot vai vienkārši novērsties no cilvēkiem, tad Tev tā būs jāizturas visu Tavu atlikušo dzīvi, katru dienu, stundtu un minūti. Bet vai tas ir tas uz ko mēs esam aicināti? Kapēc Jēzus nāca? Lai atbrīvotu mūs no grēka varas un dāvātu mums Žēlastību! Grēks nospiež, savažo un tiesā, bet mēs no tā esam brīvi. Mēs grēkojam un grēkosim, bet mēs esam brīvi no soda. Dievs Tevi netiesā! Cilvēki tiesā, cilvēki arī liks Tev atbildēt par visu, ko Tu dari, bet Dievs ne. Dievs mums ir dāvājis Jēzu- Žēlastību! Viņš vairs neskatās uz Tavu grēku, bet Viņš skatās uz Tevi!

DAUDZI no mums izmisīgi dara labus darbus, lai nepazaudētu glābšanu. Bet ne pēc darbiem mēs tiekam taisnoti.

  "Zinādami, ka neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum, arī mēs kļuvām ticīgi Kristum Jēzum, lai taptu taisnoti Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisnots. " Gal.2:16

Tā vēsts, ko gribu teikt ir vienkārša, bet grūti pilnveidojama dzīvē.

TU ESI GRĒCINIEKS, BET grēcinieks, kam ir piedoti visi grēki, ne tikai pagātnē, bet arī nākotnē! Tu netiec tiesāts! Tu esi mīlēts! Un Jēzus nestās Žēlastības dēļ, mēs esam brīvi! Tu grēkoji, grēko un grēkosi, bet tas nemaina ne par drusciņu mīlestību, ko Dievs jūt pret Tevi! Viņš negaida no Tevis otru Jēzu, viss, ko Viņš gaida ir ticība, paļāvība un pareiza sirds attieksme.

NEŠAUSTI SEVI UN NEĻAUJ, LAI UZ TAVIEM PLECIEM LIEK GRĒKA SMAGUMU,

 J O    T A S    N O    T E V I S    I R    P A Ņ E M T S    P R O M!

"Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā. " Rom.15:13

MIERU DIEVĀ MEKLĒ

Kā iegūt noskaņu, kura garšo?

Kā iegūt noskaņu, kura garšo? Kurā gribas iekosties un nelaist vaļā??

Easy!

Tev vajadzēs:

Pašam pagatavot cepumkūciņas
Tukšu māju
Vakara stundas
Rūgtu tēju
Skaļu jo skaļu vecu jazz mūziku
Izslēgtu gaismu
Sarunu ar Dievu

Chill, dažreiz Tev vienkārši vajag Tēti.

Nesāpni Tēti

Jūs jau ziniet, ka es jums saku kā ir, vai ne?
Ko slēpt? Ko liekuļot? Mēs visi esam salauzti, nepilnīgi un grēcīgi! Bet labākais, ka tas nav mums paredzēts. Mums ir iespējas visas, lai augtu! Lai celtos, kad nokrītam! Lai kāptu un labotos! Lai tiektos tuvāk un arī tiktu.. pie gaismas, gaismā, būt gaismai!

Tādu galīgi netīru Dievs mūs atrada, nošmulējušos.. Atrada un izglāba. Vai tāpēc mēs pēkšņi būtu beiguši šmulēties? Vai tāpēc mēs beidzot varam vilkt baltas drēbes, nebaidoties, ka tās tiks sasmērētas?
Nē.

Mēs esam bērni. Netīšām visu laiku mēs kaut kur kaut ko apgāžam, izberam, sasitam, nobrāžam, uzķeksējam. Viss tā metaforās.

Un Viņš visu laiku nāk un pieceļ Tevi kājās. Nomazgā Tev muti, saķemmē matus, apskauj un pārģērbj jaunās, tīrās drānās. Nevis vienkāršās, bet labākajās, kas Viņam ir. Viņš tic, cer, ka Tu iesi un būsi uzmanīgāks un šoreiz nesaķēzīsi šo jauno kreklu tik ātri. Pārāk ātri.

Jā, mēs esam bērni. Jā, mēs smērējamies uz nebēdu. Grēkojam. Bet tas nenozīmē, ka Tētis tā grib. Viņš par to nesmaida. Viņš smaida, kad lūdz piedošanu, jo Viņš sirdī jau sen ir piedevis. Bet katra Tava jaunā krišana Viņam nav vienaldzīga. Vairāk- tā sāp.

Esi uzmanīgs bērns! Nepaklūpi visur, kur velns Tevi kārdina vai izprovicē! Galu galā, Tu neej tumsā neredzot, kur iet! Tev ir Gaisma, Tev ir Dieva Vārds- Bībele!

Es izaicinu Tevi- lasi Bībeli vēl vairāk kā līdz šim un velnam Tevi nogāzt būs grūtāk un grūtāk!

Pasaule ir tumsa, bet ja Tu ļausi- Tu būsi gaisma!

WOAW!

Ar ko lai sāk?

Jūs jau visi ziniet, ka pirms vairāk kā pus gada es tā kā neveiksmīgi kritu. Un saplēsu atslēgas kaula saites lupatā. Tas arī man neļāva cilāt smagumus un izmantot pilnvērtīgi rokas, jo savādāk tiešām, TIEŠĀM sāpēja ļoti. Vaarbūtne uz reiz tik ļoti kā pēc tam. Ai. Dzēru daudz zāles pret sāpēm un tieši tāpēc ieguvu dāudz alerģijas pret visādām vielām. Gaidīju operāciju, kas spētu man palīdzēt. Zāles dzert vairs nedrīgstēju, bet izmantot kreiso roku normāli arī vairs nē. Operācija, kur Tu esi? Nedaudz vēlāk ārsti paziņo, ka roku pēc operācijas nedrīgstēšu izmantot vēl 6-8 mēnešus.Sapņu īstenošana atliekas. Skola atliekas. Viss atliekas. Murgs. Pat nezināju gaidīt vairs vai nē.

Šodiena.

1.jūlijs- plānveida operācija. NENOTIKA.

Teiksiet- KO? 

Es gan nē! Par mani lūdz ļoti daudzi. Radio, draudzē, draugi, ģimene. Vakar es tiku ielūgta uz draudzīgā bariņa lūgšanu vakariņu, kura laikā mēs cits par citu lūdzām! Jā, arī par mani aizlūdza tā bagātīgi! Draugi jautāja- par ko lūgt? Es pieminēju operāciju, ārsta rokas, atveseļošanās procesu.. un kad kāds no draugiem ieteicās- varbūt, aizlūdzam, lai operācija vispār nav vajadzīga? Es piekritu, bet sirdī neticēju. Es biju samierinājusies, ka tas ir Dieva plāns. Bet lūgšanas bija Svētā Gara pilnas un lūdzēji dedzīgi! 

Šodien. 1. jūlijā. Es iestājos nodaļā. Mierīgu sirdi, gaidīju gaidāmo operāciju. Pēc mirkļa es sēdēju pārrunu telpā ar ķirurgu un mammu. Ķirurs paziņoja, ka, viņaprāt, operācija nav jāveic. Ka tas visu tikai padarīs sliktāk. Pirmājā momentā- acīs sakāpa asaras. -Tas nozīmē, ka sāpēc visu mūžu? Bet tad jau sekoja turpinājums. Nē, nesāpēs. Visu varot labot fizioterapētiska rehabilitācija. Tas nozīmē- vairs nekādu somu, ģibšu, apsēju utt. Jā, pagaidām nevaru braukt ar riteni, nest smagumus, diži izmantot roku, BET arī operācijas man nebūs! Rētaudu nebūs! Metāla plāksnes, dzelži, stieples nebūs! 6 mēneši nedarot neko aktīvu un  neērtu (ar vienu roku)- NEBŪS! Lūk, draugi! LŪGŠANU SPĒKS! 

Mans Tētis ir lielisks! Uzticams! Brīnišķīgs! Pārsteidzošs! VARENS! MĪLOŠS! IEPRIECINOŠS!

Ehh. Ok, Evitu Dievs ļoti svētīja.. kaut kā neticas, ka tā tas tā vienkārši notiks manā dzīvē..

Es ar sāpēm un visu pārējo mocījos 9 mēnešus! Domā man neienāca prātā doma, ka Dievs negrib mani dziedināt? Domā, ka man neienāca prātā doma, ka manā dzīvē laikam brīnumi nenotiks? Domāju. Varbūt ne skaļi, bet tādas domas velns iesvieda, jā. Bet tas tā bija tikai tāpēc, ka es neredzēju visu no augšas. Kopskatu. Es zināju, ka noteikti tur ir kaut kāda jēga tam visam. Es nezināju kapēc Dievs mani nedziedina, bet es zināju, ka kādu dienu es to sapratīšu. Šis laiks man mācija paļauties un UZTICĒTIES! 

Tagad es zinu! Ja nebūtu viss tā vilcies- es nevarētu liecināt! Es nevarētu gadu pavadīt lieliskākajā skolā (Baltijas Kalpošanas skola)! Es nevarētu uzzināt CIK MILZĪGS SPĒKS IR LŪGŠANĀM! Es neiemācītos atļaut sevi svētīt- citiem nesot manas mantas manā vietā! Es tik daudz ko savā dzīvē es nepiedzīvotu! Ak, Tēti, paldies!

Kādas muļķības, mans mīļais draugs! Dievs Tevi negrib pārsteigt ar brīnumu? Viņš negrib neko darīt lielu Tvā dzīvē? MUĻĶĪBAS! Atļaujam Viņam to! Pagaidi! Tu nezini, kas Tev vēl priekšā! Oi, Dievs visu zin. Gaidi!

Nepilnīgs? Yeah, right and I am dog with one eye, who speaks russian.

Kādreiz es mēdzu lūgt Dievam pēc skaista, tieva auguma. Tas bija tas, kas bija palicis neatdots pēc Kristus pieņemšanas sirdī. Tas bija pirms Dievs bija pilnībā mainījis manu sirdi! Tajā laikā es domāju, ka lai justos sev skaista- man ir jālūdz Dievs, lai maina manu ķermeni. Tikai vēlāk es sapratu, ka man bija jālūdz Dievs, lai Viņš man atver acis, lai maina domāšanu! 

Tagad? Es jūtos labi, skaista, piepildīta un laimīga! Kapēc tā? Vai Dievs ir radikāli main;ijis manu ārieni? Nē, bet Viņš ir mainījis mani. Happy girls are the most beautiful girls! Un vārds 'skaists'ir nopietns vārds!

Ja Tu esi radīts pēc Dieva līdzības- tā tad Tu esi skaists! Tu to vari lieliski arī sabojāt ar sejas izteiksmēm, kasnav no Dieva nākušas, bet Tu vari arī šo skaistumu izcelt. 

Kāds vēlies būt? Šodien uzskatīsi sevi par gana labu, vai tomēr nē? Viss ir Tavās rokās! Kā Tu sevi izvēlēsies redzēt- tādu Tu sevi, gluži vienkārši, arī redzēsi!

Dievs Tevi ir radījis pēc Sava prāta. Tādu, kādu Viņš vēlējās Tevi. Tu vari taisīt acis ciet un dziedāt, ka esi neglīts, bet tā būs tikai slēpšanās no patiesības. Dari brīvu savu sirdi no meliem! Tu esi skaists, laiks celties!

Dievs Tevi mīl! Viņš priekā iesmejas, kad redz cik lielisks Tu esi 'sanācis'-  Tagad atliek tikai Tev tam noticēt un atmosties (no murga) pasakā ar tīk ļoti daudz lieliskiem cilvēkiem, kas gaida, ka viņus kāds novērtēs! Tas varētu būt... TU! 

Esi svētīts, mans mīļais, mīlētais, skaisti radītais, latviski runājošais brāli vai māsa!

Because it is a way how Jesus sees you!

IDEJA- EJ UZ MĒRĶI! PILNVEIDO SEVI!

Šoreiz es tā īsi. IZVEIDO SARAKSTU!

Es noskatījos sen sen video šo:

un es sāku domāt par to - kā cilvēki mani redz. Kā viņi mani  nosauktu  vienā vārdā. Es uztaisīju sarakstu. Pilnu A4 lapu sarakstīju -kāda es gribētu būt. Ar ko es gribētu atsociēties. Piemēram- kristiete, uzmundrinātāja, sakārtota, nedusmojas, vienmēr vēlas kalpot u.c. Es to rakstīju nevis, lai atgādinātu- kādai man vajadzētu izskatīties citu acīs, bet gan lai atgādinātu sev- ko es gribu sasniegt. Kas es gribu būt. Kur  man ir vēl jāaug. Kas man ir jāmaina, lai būtu vairāk gaisma, paraugs utt. 

Varbūt, visiem tas nedarbojas, bet, varbūt, Tev tas darbosies. Kādu laiku es katru dienu izlasīju sarakstu.. vēlāk es aizmirsu to darīt. Un tagad es to atkal atradu un priekā varu secināt, ka es nestāvu uz vietas, bet mainos nepārtraukti! Ej uz mērķi!

 Pilnveido SEVI un mainīsies pasaule Tev apkārt!

Esi gatavs kāpt?

Tev šķiet, ka esi gatavs visam?

Es atceros visas tās reizes, kad es augstu cēlu rokas un slavēju Tēti.. un teicu- es darīšu visu, ko vēlēsies! Esmu Tava! Vadi manu dzīvi kā Tu gribi! Izpaudies manā dzīvē! Kas Tavuprāt ir labākais- tas arī man tāds šķitīs! Likās, ka esmu gatava visam. Jebkāda veida pārbaudījumiem. škita- dodiet tikai iespēju man pierādīt! Dod iespēju man parādīt, ka mīlu un uzticos.

Ja Tu, ko soli Dievam- nesaki, jo tā katram kristietim vajadzētu teikt.. saki, ja tā domā! Ja aicini, lai Dievs pārbauda Tavu sirdi, tad nesūdzies un neraudi, kad Tavā dzīvē parādās pirmie pārbaudījumi! Slavē Dievu- tā ir jauna iespēja parādīt, kurš ir Tavs Kungs!

Kā sākumā minēju, man šķita, ka esmu gatava visam. Bet tad es attapos, kad Dievs man tieši jautāja jautājumu- Vai Tu man uzticies? Ne ar vārdiem Viņš to jautāja, bet ar darbiem.. ar pārbaudījumiem! Kad mainījās viss- Viņš man jautāja, vai es ticu, ka Viņš tā visa vidū paliek nemainīgs. Lūk, arī bija mana iespēja pierādīt, ka patiesi ticu un paļaujos. Es visu šo laiku stāvēju maza kalna virsotnē un priecājos un gavilēju, bet, nu, ir laiks kāpt Everestā! Kāpt nekad nav tas pats kas būt jau virsotnē un baudīt skatu.. Kāpt ir grūti! Ir dažādas gaisa maiņas, ir laikapstākļi, ir risks nokrist, ir spiediens, nedrošība.. bet ,tieši, kāpjot ir iespēja parādīt, ka nebaidies! Dažreiz mūsu pārbaudījumi ir tikai kāpšanas process. Tas ir tas, kas mūs ved tālāk. Tas, kas nosaka- Tu kritīsi vai tiksi par soli augstāk!

Jā, atzīstu. Kad Ieraudzīju to kalnu, kurā man ir jākāpj.. es nedaudz salūzu. Jo manī nav tāda spēka- Dievā gan. Tas bija brīdis, kad atcerēties, ka es NEESMU viena un viss man NAV jāizdara vienai.

Kalna virsotnē ir forši būt- vari lēkāt smaidīt, priecāties.. lielisks skats.. Bet kāpt ir vēl lieliskāk! Tas ir tas brīdis, kad saproti, ka ja nebūtu Viņa- nebūtu Tevis! Tas ir tas laiks, kura laikā jūties visvairāk atbalstīts un aprūpēts! Tas ir tas laiks, kad parādās, ka viens Tu neesi nekas, bet , toties, Tev ir kāds, kurš VIENMĒR būs!

Tie, kas grib tikai redzēt skatu no augšas- tie paliek mājās ar pledu un tēju. Komfortā vēro bildes internetā. Bet tie, kas vēlas kaut ko īstu- tie kāpj.

DIEVS DARA BRĪNUMUS!

DIEVS DARA BRĪNUMUS, jo Viņš pats ir brīnums!

Atzīšos! Es neesmu labākā savā skolā! Es neesmu teicamākā māksliniece! Es neesmu piedzimusi ar aicinājumu sirdī būt labākajiem draugiem ar zīmēšanu! Es esmu radīta kam citam. Es mīlu Dievu. Esmu radīta,  lai mēs būtu labākie draugi! Un Viņš ir labākais mākslinieks utt.

Braucu uz skolas praksi- plenēru Kandavā! 10 dienas, kuras pavadīt gleznojot un zīmējot. Braucu ar apziņu, ka man nebūs labākie darbi. Ka, īstenībā, man nekas nesanāks. Bet braucu. Jo zināju, ka man tur ir jābūt.
Sākumā šķita, ka plenērā es iegūšu tikai vienu- laiku ar Dievu! Iespēju meža mierā padomāt! Bet es ieguvu ne tikai to.

Pēdējā laikā es ļoti, ļoti biju kristiska pret sevi. Bet, kad sāku domāt, ka neprotu radīt neko skaistu.. Dievs mainīja manas domas. Šajā praksē es iemīlējos dabas gleznošanā un MAN SANĀK! Varbūt, jā, es neesmu izcila. Es neprotu uzgleznot visu. Toties tagad Dievs ir parādījis man, ka ir kaut kas, kas tomēr man padodas.

Nekad nedomā, ka Tevi Dievs ir radījis bez talanta. Es pati pazīstu tās domas! Bet tici- nav tāda cilvēka, kurš būtu radīts bez prasmēm! Bez kādas unikālas iezīmes, kas ceļ viņu! Tu esi radīts pēc Tēta līdzības! Mūsu Dievs ir labākais visur! Viņš visur ir perfekts! Un Tu, Viņa bērns, nespēj būt kaut kas pretējs- jums ir viens DNS!

Meklē, kas Tev ir iedzimts no Tēva! Jo Dievs ir apdāvinājis mūs visus!

Liecība? Dievs IR pārsteidzošs!

Bez šaubām- ir pamats jaunam ierakstam! Woaw.

Gribēju atgādināt cik Dievs ir pārsteidzošs. Nē, nē, tiešām! Viņš var visu pavērst pavisam savādāk vienā sekundē. Viņam nekas nav grūti. Viņš vedīs pa savu ceļu, ja Tu to lūgsi. Viņš darīs visu, lai Tev būtu labi. Viņš izdarīs visu, lai Tu nonāktu pie mērķa. Es vairāk kā jebkad agrāk jūtu Dieva gribu savā dzīvē. Šoreiz es to redzu izceltu ar bold burtiem un pasvītrotu. Nav joki. Klāt ir Dieva varenais plāns!

Šodien mana dzīves mierīgā vide sakustējās. Es biju pie ārsta. Ļoti svarīga un laba ārsta. Pie labākā traumutologa un ortopēda un ķirurga Latvijā! Jau pusgadu cīnijos ar sāpēm un nosodījumu par to, ka nespēju dēļ sāpēm izdarīt/panest tik daudz cik pārējie. Pirms pus gada es nokritu un pārsplēsu abu atslēgas kaulu saites lupatu lēveņos. Ar laika periodu mani apciemoja arī sāpes, asaras un zāļu kaudzes. Tā es gaidīju operāciju. Šodien man bija konsultācija par operāciju, kas būs pēc mēneša. Dzirdēju daudz, bet tikai viens teikums lika visam nodrebēt. Pēc operācija pus gadu nedrīgstēšu kustināt kreiso roku, plecu utt. Tas nozīmē, ka nevarēšu arī darīt neko savā skolā (RDMV)! Akadēmiskais gads. Gads ar neko? Nē, nedomāju, ka tas Dievam ir plānā!

 Īstenībā, es pat diezgan ātri sapratu, kam domāts šis gads. Ir viena skola, kurā ļoti vienmēr esmu vēlējusies mācīties. Cik, nu, vienmēr.. bet ilgu laiku un ļoti. Skolā, kas pagodinātu.. un kā vēl pagodinātu un stiprinātu mani Dievā! Skola, kura atstātu nospiedumu uz visu manu dzīvi. Skola, kurā mācās vienu apaļu mācību gadu. Gads visai dzīvei. Gads. Gads. Gads. Gads, kuru piedzīvošu es jau ar šo septembri!

Sarunā, kas man bija ar ārstu, viņš man vairākas reizes izteica vārdus- nu, ir Tev jāizvēlās!
It kā jau man bija izvēle- vai piekrist operācijai, nebaidoties par to kā to pārdzīvošu, kā atkopšos un kā nokārtošu skolas lietas un visu pārējo. -vai arī izlikties, ka šīs dienas sarunas nav bijis un turpināt dzīvot vēl 2 gadus tāpat. Sāpēs. Atzīšos, ka sākumā tiešām domāju, domāju un domāju. Klusēju. Domāju.
Viena lieta ir, kad Tu sagatavojies un gaidi izlaidumu un zini, ka pēc tā seko kaut kas jauns un brīnišķīgs, bet otra lieta ir tad, kad Tevi iemet ūdenī liek Tev peldēt. Protams, protams, protams, ne jau man bija jāpieņem lēmums- tas jau bija izdarīts! Sākumā domāju- jāpajautā Dievam, ko Viņš par to saka. Bet tad es apjautu. Viņš nesēž un nenoskatās visā no augšas- Viņš ir visa centrā! 

Vai tiešām es gribēju jautāt- Vai, Tavuprāt, man vajadzētu doties uz skolu, kas man palīdzētu Tevi izprast vairāk? Vai man vajadzētu beigt šīs sāpes, apmainot tās pret svētīgu un piepildītu gadu?
Nespēju noticēt, ka pat iedomājos par to. Dievs jau IR ATBILDĒJIS!

Es jau no sākta gala sapratu, ka šis ir mana Tēva gribā, tikai man bija jāizvēlās- vai es uzticēšos nezināmajam, jaunajam un kaut kam pilnīgi neparedzētam? Protams!

Svarīgākais pāri visam ir paļaušanās un mīlestība.
Es paļaujos, jo es mīlu. Jo Viņš mīl.

Ir tik daudz daudz situācijas, kad mums gribas kliegt, jo viss izvēršas tik neparasti neirasti. Ir situācijas, kas izsit no sliedēm. Bet mēs esam Dieva bērni un mēs esam radīti, lai paļautos. Lai vai kas. Lai ko teiktu ārsti. Lai ko teiktu citi. Lai ko teiktu prāts, lai sirds runā!

Jūs nespējat iedomāties.. kāds miers bija tad, kad es izvēlējos iet to ceļu, ko Dievs man ir sagatavojis. Es beidzot jutos 100% Dieva gribā!. Cik tā ir lielsika sajūta! Paklausīt! Jā, tas ir satraucoši! Jā, Tu nezini, kas Tevi gaida rīt! Jā, Tu nezini to, ko zin Tavs Tēvs! Bet toties Tu zini, ka tas ceļš, ko Tev ir
paredzējis Dievs- būs vislabākais Tev! Atliek tikai paļauties, uzticēties, jo mūsu Dievs IR UZTICAMS!

Šodien es iemīlojos Viņā atkal no jauna. Kurš teica, ka Dievs nav pārsteidzoš? Neviens, jo to nav iespējams apstrīdēt.



Laikam jau šovakar es aizmigšu ar smaidu, jo zinu, ka Dievs man ir sagādājis lielisku rītdienu, kas man pavisam noteikti nesīs jaunus pārsteigumus, kurus es pat iedomāties nespēju. Lieliskais Tētis. Jāpasaka Viņam 1000. reizi PALDIES, ka Viņš piedalās manā dzīvē un iejaucās, ja tas ir vajadzīgs! Es mīlu Viņa rūpes pār mani! Un pār Tevi. Tik mīloš.

..

Kristietība nav par to- no kā Tu atsakies. Tā pat nav par to, kam Tu piekrīti, ko atbalsti. Mēs neesam ikonas. Tas nav dzīves STILS. Te neiet runa par standartiem. Ne jau tas ko Tu dari vai nedari nosaka to kāda ir Tava sirds. Ne jau pareizas atbildes. Ne jau tas, ko redz citi.

Tu zini kāds Tev tagad ir laiks dzīvē. Varbūt Tu neesi pārāk atklāts ar citiem- varbūt Tu baidies parādīt, ka neesi nemaz tik stiprs un zinošs. Bet, varbūt, Tev viss ir kārtībā.. Varbūt, Tavi darbi nespīd, bet Tu pats gan. Varbūt, Tavā dzīvē viss spīd.
Bet, varbūt, tā gaisma, kas spīd staro no Taviem darbiem vien.

Ko es vēlos pateikt? Pārbaudi savu sirdi TAGAD!
Vai darbi apliecina to, kas ir Tavā sirdī?

CILVĒKS CILVĒKAM

Vakar es biju devusies uz tējnīcu/kafeinīcu "Dad cafe". Gribiet dzirdēt manas domas? Lieliska vieta, māksla tur lido šur tur caur sarunām, domām un sajūtām. Vide lieliska. Jā, jā, tā tiešām laikam ir kļuvusi par vienu man ļoti mīļu vietu. Tas atrodas netālu no manas dzīvesvietas, tapēc vēl vairāk iepatikās šī vieta.

Šo vietu man atklāj viena brīnišķīgi lieliska meitene. Jauna sieviete ar brīnišķīgu smaidu. Ieņēmām vietu uz dīvāniņa pie koka galdiņa un malkojām milzīgu krūzi ar karkadē tēju. Tik mājīgi un jauki. To laiku mēs pavadījām pārsvarā darot tikai vienu lielisku lietu- iepazīstot vienai otru. Tas biaj lieliski! Tāds prieks bija vienkārši un mierīgi apsēsties neformālā vidē, iemalkot tēju un iepazīt cilvēku, kuru iepriekš neesi pazinis tik labi. Satriecoši.

Tas man lika domāt. Klau! Mēs esam ģimene. Mēs- brāļi un māsas. Ikdienā mēs varam pateikt tik daudz sasveicināšanās frāzes, bet cik bieži mēs patērējam laiku iepazīstot tuvāt? Kopjot attiecības, kas mums ir dotas? Tas man lika domāt. Vai mēs neaizmirstam cilvēkus savā aizņemtībā? Cik gan biežzi ir tā gadījies, ka attopamies, ka neesam runājuši ar kādu no saviem draugiem, paziņām jau mūžību. Kā viņam iet? Nē, nē, tā pa īstam! Kā viņš jūtās? Kādas ir viņa attiecības ar Dievu? Varbūt VIŅAM vajag stiprinājumu? Iedrošinājumu? Tu to nezināsi, ja vien neveltīsi viņam laiku. Un ne jau 5 minūtes. Pietiks kaut ar stundu. Sarunājiet! Aizejiet! Padzeriet tēju un parunājiet par jeb ko.

Es Tevi iedrošinu! Padomā par to- kuri ir tie cilvēki, kuriem esi parādā labi pavadītu sarunu laiku? Paņem viņu aiz rokas un aizved, izmaksā viņam tēju. Uzaicini pie sevis vienkārši pasēdēt un veltīt viens otram nedalītu uzmanību. Uzaicini pastaigā. Iespēju ir milijoniem!

Mēs esam parādā mīlestību cits citam. Mums Dievs ir dāvājis nekad nebeidzošos draudzību! Kapēc Tu tādu nevarētu dāvāt citam?

Act crazy

Ir pavasaris! Lai arī cik bieza būtu sniega kārta.. ir pavasaris! 


Prāts trako, sirds trako!
Jāskrien! Vai tomēr jāpasēž?
Ir pavasaris! Laiks kaut ko darīt! Kas notiek ar tevi?
Jāiet. Jāmaina. Nesamierinies. Veido. Cel. Par jaunu.
Kur esi? Ko dari? Nesēdi!
Trauksme, trauksme! Laiks pārmaiņām! Laiks revulūcijai tavā sirdī. Cik ilgi var sēdēt?
Laiks skriet! Laiks dejot! Laiks smiet.
Ir pavasaris. Ir jauns sākums! Ahh, kā es jūtu to trako silto laiku, kas nāk!
Atver acis! Laiks krāsot! Laiks mainīt! Laiks izpaust savas dvēseles klaigas krāsās.
Izpaud. Nesēdi.
Ir pavasaris sācies! Tavā sirdī, prātā un ķermenī! Ir.

.

Tavās skumjās Dieva rūpes parādās!

Piparmētru tēja, slikts apgaismojums, šokolādes mute un ļoti ļoti neparasts garastāvoklis. Miers un vārgs smaids.

Mums ir Tētis. Un mēs esam Viņa mazie mīlīgie bērniņi!Viņa mīļie, Viņa trauslie, Viņa brīnumiņi, Viņa mākslas darbi. Mēs Viņa rokās esam mazi, mazi. Mazi un mīļi, mazi, piemīlīgi. Kad skumstam mēs, skumst arī Tētis... kā jau Tētis. Viņš mīl, uztraucas. Viņš žēlo. Viņš tevi pažēlo katru dienu.

Ak, mīļais! Tu esi noskumis, tev negribas smaidīt.. Kā gan palīdzēt.. kā iepriecināt..kā parādīt, ka mīlu? Kā nomierināt tavu tik skaisti radīto sirdi, cilvēk?!

Lai kā tu justos, lai kas tagad nāktu pār tavu galvu.. nekas nav mainījies- Dievs tevi mīl! Dievs skumst, kad tu skumsti, tāpēc Viņš rūpēsies. Jo Viņam rūp.

Šovakar gadījās tā, ka es sajutos maza, nogurusi, noskumusi un galīgi nesmaidīga. Bet labā ziņa ir tā, ka Dievs mani nebeidz nekad mīlēt (tāpat kā tevi)! Tā, nu, es gāju skumīga pa Rīgas ielām, bet tikmēr Dievam bija plāns kā pažēlot, pamierināt un iepriecināt savu bērnu. Tāds, nu, Viņš ir! Mīlošs!
Sākumā es sirdī sajutu pamudinājumu nopirkt kaut ko īpaši gardu. Kopā ar mīļo māsu Kristū iegādājāmies gardumus. Maziņš mazītiņš mieriņš iekļuva manī caur manu muti. Māsa man mīļi dāvāja smaidus un "Kārums" gardāko sieriņu. Smaids un apskāviens. Transports pienāk tieši tad, kad esmu pieturā. Paldies Tēt! Un sirdī iezogas - Es tevi mīlu, mīļā, neaizmirsti to! Vēderā pamostas taureņu bari. Komendants dodot atslēgu patiesi plati pasmaida. Tik sirsnīgi un plati kā vien Dievs var likt uzsmaidīt. Parādās fiziskais spēks un neizsakāms prieks. Tēja, biezpiena sieriņš un mīlošs Tētis sirdī smaida. Sīkumi, bet Tētis jau zin kā iepriecināt. Ar sīkumiem pietiek. Tie izdara lielu darbu.

Paldies, Tēt, ka šovakar noskumu! Tev bija iespēja mani pažēlot un iepriecināt! Es Tevi mīlu.. vairāk par visu!

Kas VIŅŠ un, kas MĒS?

Bez jokiem, viss ko tev vajag ir Dievs! Dievs rakstās ar lielo burtu, jo Viņš ir tik ļoti liels. Daudz lielāks par to burtu. Saproti, Viņam ir iespējams viss, Viņš ir viss. Viņš var ieteikmēt jebko, Viņš radīja visu. Viņš var izmainīt JEBKURU situāciju, Viņš var mainīt jebkuru. Viņš ir visur. Nav nekā un neviena, kurš spētu ar Viņu līdzināties. Viņš ir tik milzīgs, ka ja Viņš būtu kalns- mēs redzētu tikai 1/1000 daļu no Viņa, tik augstu Viņš būtu. Augstāk. Viņam nav gala. Viņš nekad nebeidzas. Viņam nekas nav par grūtu. Vai par vieglu. Viņam viss ir iespējam. 

Un Viņš ir labs. Nevis vienkārši labs, bet LIELISKS! Viņš ir 100000 x labāks par mani un tevi un jebkuru citu, kurš vien dzīvo uz zemes. Nav labāka. Nav līdzīga. Nav cita.

Es te tagad nestāstu, ko es tikko izdomāju- es rakstu to, ko esmu piedzīvojusi. Tāds ir Dievs, ko es esmu iepazinusi. Viņš nekad neguļ. Mēs gan. Viņš nekad neatriebjas, neapvainojas, nesoda. Viņš cīnās par mums un mūsu labklājību katru dienu, jo mēs Viņam TĀ rūpam. Viņš mūs mīl tā, kā neviens romantiķis NEKAD nespēs mīlēt. Viņš mīl ar mīlestību, kas nekad nebeidzas. 24/7 Viņš uztraucās, Viņš domā, Viņš sargā, Viņš CĪNĀS par TEVI! Viņš tevi vēro, Viņš tevi gaida. Viņš katru dienu ar cerību uz tevi skatās- varbūt šodien būs tā diena, kad viņš izdomās, ka vēlās NO SIRDS parunāties. Varbūt šodien viņa LĪDZ GALAM paļausies. Varbūt šodien viņi atcerēsies.. 

Viņš Tevi gaida. Katru dienu. Katru mirkli. Un kā gan nē, tu esi un vienmēr būsi Viņa meisterklases darbs. Viņš ir radījis mākslu, Viņš ir tas pats, kurš deva talantu Pikaso un Van Gogam. Viņš ir tas pats, kurš radīja tevi. Ar tādu uzmanību, gudrību, rūpēm. Viņam nav vienalga par to, ko Viņš ir radījis. Viņš ir ielicis savā darbā sevi, savu sirdi un savas domas. Kā gan Viņš spētu aizmirst par šo īpašo, izcilo cilvēku. Viņam tu esi tik svarīgs. Tu esi VIŅA bērns. 

Kur palicis tavs paldies ? Kur palikušas sarunas? Kur palikusi degsme? Viņš tagad tevi vēro un gaida, un cer, ka izvēlēsies šo vakaru, rītu, dienu veltīt Viņam. Viņš tev, cilvēk, ir veltījis un veltīs visu sevi, bet vai TU savam Tētim, Radītājam veltīsi šo dienu? 

Neaizmirsti to pasaku, kas tev ir dota. 

"Kungs, Tava mācība ir pilnīga, un es spēju atteikties no visa, bet ne no Tevis. Jo, no visa atsakoties, Tevi es atrodu."

Hei, cilvēk!

Rokas paceltas!

Viņas acis bija aizvērtas. Mūzika skanēja it kā starp citu, jo īstās notis skanēja viņas sirdī. Rokas augstu paceltas.. Kaut varētu tās pacelt augstāk! Kaut varētu aizsniegt..
Smaidu pilna galva. "Ai, kā es mīlu!" sauca gars.

"Es esmu šeit.. Es esmu šeit, lai darītu! Lai rīkotos, ne lai čīkstētu un meklētu pasaulē to, ko te nevar atrast! Manā dzīvē man ir vajadzīgs tikai VIENS! Es dzīvošu tikai Tev! Nekas nav svarīgāks, nekas nav lielāks, nekas nav mīlošāks! Man nevajag pasauli, bet pasaulei vajag mani. Ir tik daudzi, kuriem man vēl ir jāpalīdz, tik daudzi, kuri nevar Tevi ieraudzīt! Man ir uzdevums! Es nedomāšu par sevi, bet par Tevi! Ne es, bet Tu!Es dzīšos tikai pēc Tevis! Ko gan citu man vēl vajadzētu? Neko.. Ai, kā es mīlu!"

 

..

Esi tu pats!

Kopš sevi atceros, es nekad neesmu gribējis būt tas, kas esmu. Es gribēju būt kā Billijs Vidldons, kuram es nemaz nepatiku. Es staigāju kā viņš, es runāju kā viņš un iestājos tajā pašā vidusskolā, kurā mācijās viņš.

Kādēļ gan Billijs Vidldons tā pārvērtās? Viņš sāka slaistīties visur, kur vien parādijās Herbijs Vandenmans. Viņš staigāja kā Herbijs Vandenmans, viņš runāja kā Herbijs Vandenmans. Viņš man pilnīgi sajauca galvu! Es sāku staigāt un runāt kā Billijs Vidldons, kurš staigāja un runāja kā Herbijs Vandenmans.

Un tad es apjēdzu, ka Herbijs Vandenmans staigā un runā kā Džojs Vaverlins. Un Džojs Vaverlins staigā un runā kā Korkijs Sabinsons.

Un te nu esmu es- staigāju un runāju kā Billijs Vidldons, kurš imitē Herbija Vandenmana versiju par Džoju Haverlinu, kurš savukārt pūlas staigāt un runāt kā Korkijs Sabinsons. Un kā jūs domājat- kurš ir tas, kura gaitu un runas manieri atdarina Korkijs Sabinsons? Tas sīkais Dopijs Velingstons, kurš staigā un runā kā ES!

Nezināms autors

"Kā cāļa zupa dvēselei, 2.porcija"

VIŅŠ>ES

Mani mīļākie bērni! Ak, mani brāļi un māsas! Kā man jūs patīkat!Jūs esat tik brīnišķīgi unikāli radīti! Tik ļoti skaisti, gudri un lieliski radīti! Man ir prieks būt jūsu vidū. (:

Vai atcerieties bērnību? Āā, tās bērnišķās domas par to, kas mūs vēl sagaida. Tik bērnišķīgi mīļas. Katrā vecumā, bet it īpaši tad, kad bijām/esam pusaudžu gados mums ļoti patīk domāt par to kā būs. Plānot. Domāt cik gados varētu precēties, cik gados kļūt par vecākiem, cik bērni, vai bērni, kādā darbā mēs strādātu un ar kādiem panākumiem. Tas viss ir kā spēle. Es vienmēr to darīju ar smaidu.. Domāju, sapņoju, plānoju. Bet dažreiz izaugot, mēs atskāršam, ka nekas vairs nenotiek kā bijām cerējuši, sapņojuši, plānojuši.. Vilšanās vai varbūt nē. Kur tad kļūdijāmies?

Saknē. Tad jāsāk domāt.. Vai tas, ko mēs plānojām saskanēja ar Dieva prātu? Vai lūdzām par to?
Vai ielikām to Jēzus rokās? Tad varbūt nē, bet tagad ir iespēja to izdarīt! Lai kur arī esi Tu, tur pašlaik ar Tevi ir arī pats Dievs. Viņš gatavs celt, Viņš ir gatavs būt pamats visam, labākais pamats.. bet tagad jāizvēlas ir Tev. Kādus pamatus Tu pats gribi savai dzīvei, ģimenei un karjerai.. Un, ja Tu esi ielaidis mīļo Draugu savā sirdī, es ticu, ka Tu zini, kuram un vienīgi Viņam ir vieta Tavas dzīves centrā.

Un ja esi nolēmes savu dzīvi balstīt uz Viņa pamatiem, tad Tev ir arī tas viss jāatdod Viņa rokās. Tici man, Viņš zin labāk kā un kad. Viņš zin labāk, un Viņš no sirds grib, lai Tev būtu vislabāk! Ja vien atlaidīsi to savu ideālas nākotnes, tagadnes modeli un atstāsi to Tēta ziņā.. Tikai tad Viņš Tevi varēs vest uzvarā! Dzīve ar Dievu ir uzvara! TICI, Tētis parūpēsies par visu!

Ar ko gan aizpildīt to laiku, ko pavadīji plānojot? LŪDZ! Lieliski, Tev būs vairāk laika lūgšanām, kurās arī vari atklāt Dievam savu sirdi un ilgas. Atver savu sirdi godīgai lūgšanai! Atver savu sirdi Tēta varenajai žēlastībai. Tētis Tevi mīl, Viņš gaida, kad dosi VIŅAM iespēju sarakstīt Tavas dzīves scenāriju un arī UZVEST šo izrādi tūkstošs spožās krāsās! Viņš ir gatavs mainīt, būvēt un strādāt, lai Tu sasniegtu sirds piepildījumu un mieru, bet lai Tava dzīve BŪTU stabila.. Tev ir jāstrādā un jābūt atvērtam, kad Dievs Tevi aicina..

Mīļais, mīlētais, cilvēk! Tu esi tā mīlēts un aplaistīts ar žēlastību katru Tavu dzīves minūti.. Novērtē!

Šķīsts skaistums un neaptverama mīlestība vienmēr ir ar Tevi..  T ē t i s   ir ar Tevi..

Neslēpies no nespēka, CĪNIES!

 "Ai!" dražreiz var izrādīties diezgan bīstams. Īpaši tad, kad sāc to lietot tad, kad viss ir noriebies.

Katram laikam jau dzīvē ir un būs brīži, kad gribas teikt "Ai..". Tad, kad pārbaudījumi brūk virsū.. Tad viss liekas tik slikti, tik ļoti grūti.. Tad liekas, ka jūties slikti pat fiziski. Kājas pa zemi velkās, raudiens nāk un runāt ne prātā ne nāk, ne ar vienu. Pēkšņi izdomā vēl kādas trakas domas par to, ka tajā visā esi viens..
Viss besī, nu kā lai to pārdzīvo?

Un tad Tu saki "AI!!". Tev jautā vai iesi uz pēdējo stundu? Un Tu saki- Ai, nē, man šodien tik tizls garastāvoklis.. Netaisīsi rasēšanu? -Ai, nē.. neko negribas darīt. Nāksi līdz pastaigāties? -Ai, nē, es laikam iešu atpūsties.. Dievkalpojums drīz, braucam kopā? - āāīī, nē, šodien nē. Man ir tik liels besis, šovakar tā mierīgi mājās pasēdēšu.

KĻŪDA, KĻŪDA, KĻŪDA!

Tas, ka Tev ir slikts garastāvoklis nekad nebūs Tavs attaisnojums. Dievs nekad neteiks- Tā kā Tu jūties slikti, paliec mājās, noslēdzies sevī, nesmaidi un nerunā. Dievs Tevi mīl, draugs! Izlauzies no savas čaulas.Neesi viens! Runā! Ej un CĪNIES! Nekas nav tik traki kā Tev pašlaik izskatās. Nomazgā savus logus uz pasauli. Viss sākās ar mušu, bet beigās Tu redzi ziloņu barus skrienam Tev virsū.


Tas, ka velns Tevi rausta un spaida nemaina faktu, ka Dievs Tevi mīl. un nesaki jā, jā es jau zinu, ka mīl. Jo pašlaik Tu nezini. Dievs grib Tevi redzēt laimīgu, bet tādu Viņš Tevi neredzēs, ja Tu pats visu krāsosi melnu. Ja jūti, ka skumjas, emocijas, nemiers tuvojas Tev.. cīnies ar to! Ej kaujā pret to ar lūgšanām! Pirmais, kur Tu vari patverties no negarastāvokļa vētrām ir Dieva. Pirmais, kas Tev ir jādara ir jādomā, ko vari darīt lietas labā. Nevis miesas, bet gara. Ja sirdī nāk skumjas.. izplati prieku. Ja jūti nemieru, lūdz pēc miera. Ja jūti, ka esi pilns ar emocijām- atdod savu sirdi Jēzum. Vienkārši atdod visu.
Tu vienmēr esi un būsi starp cilvēkiem. Un viss atstāj sekas. Pat ja jūties slikti, nekad neatmet ar roku mīlestībai. Izstaro to, jo Tu esi pildīts ar to. Tajos grūtajos brīžos, atver savas sirds acis un paveries uz to vidi, kur Tu dzīvo. Tu dzīvo Dieva rokās. Dievs ir tik ļoti daudz Tavā dzīvē Tev devis. Tik ļoti daudz Viņš ir Tev pierādijis savu mīlestību, tāpēc neatmet tai ar roku. Paļaujies, uzticies. Dievs visu izmainīs. Galvenais neatmet ar roku un nesaki Ai.. Nekas nav mainījies, Tu esi mīlēts, Tu esi glābts, Tu esi mīloša Tēva rokās. Par to vien jau var pasmaidīt. Jūties tā it kā Tev nebūtu spēka? Stiprinies Bībelē tā kā Tu vēl neesi stiprinājies. Jo tā ir mūsu maize. Tas ir tas, kas mums ir dots, lai mēs smaidītu, mācītos, pildītos un taptu laimīgāki. Saņemies!

Tu esi Dieva bērns! Tu esi spēcīgs, tik ļoti, pat tad, ja to neatdzīsti.. Tevī ir spēkas, kas ļauj Tev izstarot gaismu, lai kā arī Tu justos. Kādam Tavs smaids ir ļoti vajadzīgs tieši tagad! Ja nespēj pasmaidīt citiem, smaidi Dievam! Tik daudz Viņš ir Tev smaidījis..

Nepazūdi emocijās. Neiekrīti velna lamatās! Ar paceltu galvu iedrošini citus un turpini darīt to, kas ir jādara! Pat tad, kad liekas, ka pasaule Tev apkārt brūk.. atceries- viss ir tieši tik pat viegli kā vienmēr ir bijis. Tu vēljoprojām esi mīlēts, glābts un aicināts! Tu vēljoprojām esi Viņa!

True

.

NEMEKLĒ LABĀKO DRAUGU PASAULĒ!!

Šodien man ir sirdī runāt par  l a b ā k o  draudzeni/draugu!
Es visu dienu jutu, ka man ir ko teikt par šo tēmu šeit. Visu šo dienas daļu, ko pavadīju skolā,es gaidīju, kad varēšu pārnākt, piesēsties un ar tējas krūzi rakstīt. Tēja, kā gan es bez tējas.

Mūsdienās šis vārds mētājas visur. To saka tik bieži, tas ir pasaulē zināms un pieņemts jēdziens. It īpaši skolas gados, sākumskolā. Labākais draugs. LABĀKAIS draugs. Ak, cik gan bieži mēs iekuļamies nepatikšanās un sirdssāpēs, dēļ šī vārdu savienojuma. Tu noteikti esi neizpratnē.. ko es vispār gribu pateikt? Vai es reiz teikšu, kas tad slikts ir tajā, ka man ir labākais draugs/draudzene?

Nē, nekā slikta tur tiešām nav. Nav slikti, ja Tev ir LABĀKAIS draugs. Bet vai..? Kad sākumskolā mēs iepazināmies ar saviem klases biedriem. Vienmēr atrodas nešķiramais pāris, kas visu dara kopā skolas gados. Kas iet rociņās uz pusdienām, kad liek sadoties pārī. Kas pēc skolas iet mājās. Kas skolas solā sēž kopā. Kas visu dara kopā. Viņi sevi sauc par "labākajiem draugiem".

Bet Tu taču zini arī to, ka "labākie draugi" strīdās vairāk kā vajadzīgs dēļ lietām, par kurām nav jāstrīdās. Biežāk notiek apvainošanās, nepiedošana, sastrīdēšanās.. Kapēc? Kapēc Tavam "labākajam draugam" tā vienmēr ir jādara? Viņš taču ir Tavs "labākais draugs"! Kapēc viņš nav tāds un šitāds un, vispār, kapēc nesmaida vienmēr man? Vai apvainojies? Kapēc neuzklausa? Kapēc nesaprot?

Cilvēk! Tu prasi daudz par daudz no CILVĒKA! Tas Tavs "labākais draugs" ir tikai cilvēks. Viņš ir nepilnīgs, viņš ir grēcīgs. Varbūt fakts, ka viņam un Tev ir vistuvākās attiecības klasē, pilsētā, rajonā (kādas vien var būt starp cilvēkiem), nenozīmē, ka viņam ir jābūt ideālam. Viņš tāds nav un viņam tādam nav arī jābūt. Viņš/Viņa ir Tavs draugs.. tas gan, bet kapēc viņam pienaglot šiltīti vai nosaukumu, kuru Tu varētu noraut nost, kad atkal kaut kas nepatīk?

"Es ar Tevi vairs nedraudzēšo!! Tu esi tik... " teica Anna Lienei. "Tā labākie draugi nedara.."

Bet kā dara? Pieņem, uzklausa, mīl, saprot, palīdz, nesāpina.. Klau, šķiet, ka Tev neveicas, jo tāda CILVĒKA nav. Tu tikko nosauci to, ko Dievs dara, bet cilvēks.. piedod, bet tāda cilvēka nav. 

Šodien mēs nemitīgi pieļaujam šeit kļūdu. Sakot, ka mums ir labākais draugs kaimiņu Jānis vai labākā draudzene sola biedrene Liene. Jums kopā ir labi, tas nedod Tev tiesības to no sava drauga pieprasīt . Tas vārdu savienojums "LABĀKAIS DRAUGS" liek cilvēkam locīties un mocīties, zem tā spiediena un nastas, ko Tu viņam uzliec. Tas traucē gan viņu, gan Tevi. 

Daudz, ļoti daudz cilvēki ir dzīvojuši un dzīvo fāzē:"Man nav labākā drauga. Kapēc mana labākā draudzene ir tik pretēja man? Vai viņa maz skaitās mana labākā draudzene, ja tā? Pat draudzene?"

Es pati esmu dzīvojusi tajā. Es zinu, ko Tu jūti. Es esmu tam gājusi cauri. Gājusi cauri tam, ka šķiet, ka esi viens.. Tam, kā gribās lai Tev būtu LABĀKAIS draugs, kurš būtu tik mīļš, tuvs un saprotošs.. Bet patiesība ir tāda, ka tāds mums ir bijis blakus vienmēr. Mums vienmēr ir un būs LABĀKAIS draugs! Un tas nebūs tikai nosaukums, tituls. Mums ir Dievs. Dievs ir tieši visas tās īpašības,ko Tu meklē savā labākajā draugā. Viņš nekad Tevi nesāpinās! Viņš nekad nepgriezīs muguru, Viņš vienmēr būs saprotoš, Viņš uzklausīs.. Tā varētu turpināt un turpināt.

Dievs ir labs. Dievs ir labāks. Dievs ir  L A B Ā K A I S! 

"Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem,.." ||Jāņa 15:15

Ja Tu to saproti, liekas muļķīgi saukt kādu savu draugu, cilvēku par LABĀKO draugu. Klau, mums taču ir labākais draugs, kurš tiešām ir labākais. Viņu nevar ar labāku vārdu nosaukt kā ar LABĀKAIS.

Kad Tu sāc saukt cilvēku par savu labāko draugu Tu viņam uzliec nastu, jo Tu sāc no viņa sagaidīt.. Tu sāc gaidīt, kad viņš vienmēr būs tāds kā Tu to gribi. Bez gala labs, gluži kā Dievs, bet tā Tu sāpini gan sevi gan viņu. Jo viņš/viņa nekad nebūs ideāls, viņš/viņa nekad nebūs LABĀKAIS/LABĀKĀ. Tā vieta ir aizņemta.

Nākamreiz, kad Tu gribēsi parunāt ar savu labāko draugu.. Tev nav jāpazvana viņam, Tu vari ar Viņu runāt, lai kur Tu arī būtu un lai ko Tu gribētu teikt. Tavs LABĀKAIS draugs Tev vienmēr būs blakus. VIŅŠ ar Tevi kopā darīs VISU! Tavs LABĀKAIS draugs vienmēr būs LABĀKAIS. Neaizmirsti! Neaizmirsti, ka Tev jau ir LABĀKAIS draugs, vairs Tev viņš nav jāmēģina sameklēt vai ieraudzīt citos. 

Tev ir draugi, Tev ir VIENS LABĀKAIS DRAUGS! Mīli visus vienādi. 

"Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis.  " ||Jāņa 15:12

Mans ceļš, mans Dievs, mans miers.

Vakar es braucu garā garā ROAD TRIP. Nemāku to nosaukt savādāk. Sēdēju priekšā un vēros pa logu. Plkst 17:00. Sniegā atspīdēja saule. Visapkārt nebija nevienas pašas dvēseles. Tikai es, Dievs un mana ģimene. Skanēja mūzika, bet uz to nebija akcents tāpēc likās, ka tās nemaz nebūtu. Šķita it kā es būtu ielikta tajā plašumā viena ar Sauli pie Dieva. Klusumā tiešām Dievs spēj runāt. Dažreiz tam nav jābūt reālam klusumam. Dažreiz Tev vienkārši ir jāpieklusina sava sirds, galva, lai sadzirdētu to, ko Viņš grib Tev pateikt. 

Tas bija skaisti. Es nespēju beigt priecāties un pateikties Dievam par to, ko Viņš mums ir devis. Visapkārt bija sasniguši lauki un saules vakarējā gaisma. Un tad saule sāka rietēt. Uhh. Tas bija eksplozija manā sirdī un pat smadzenēs. 

Es zinu, ka būs tāds laiks, kad man būs mašīna un vīrs, un mēs brauksim..(mēs iespējams brauksim kaut kur kalpot..) pa ceļiem, kur reti brauc mašīnas.. Pa ceļiem, kur pats Dievs pagodinās.. Es zinu, ka tad es apturēšu mašīnu, iekritīšu sniegā un skatīšos debesīs. Es apstāšos, lai pateiktos. 

Cik gan svētīgs bija tāds ceļš. Tas aizdedzināja manu sirdi.. Tas lika smaidīt. Atpakaļ ceļā neizsakāmu iemeslu dēļ, mana sirds bija pilna. Pēkšņi mani beidza nost emocijas. Nemiers, ilgas, nesaprašana un nogurums. Pēkšņi man negribējās neko. Bet tajā pašā brīdī es pilnīgi apzinājos, ka tas nav no Dieva. Tas nevar būt. Un es apzinājos, ja es ļaušos savām emocijām tas ietekmēs manus tuviniekus vairāk kā mani. Cik svētīgi ir labi pavadīt laiku ar ģimeni! Kas notiktu, ja es pēkšņi no mīļas meitas pārvērstos rūgumpodā? Es zinu kā jūtas cilvēks, kurš cieš no tā, ka ir ir tikai blakus cilvēkam, kurš cīnās ar sevi un savām emocijām. 
Pēkšņa nelaipna izturēšanās sāpina. Gribot negribot cilvēks sāk domāt, ka pie tā vainīgs ir viņš..
To es savai ģimenei negribēju novēlēt. Viņi bija tik laimīgi un "ceļojuma" apreibināti, ka es to nespēju un negribēju sabojāt. 

Ko tad darīt, ja esi pilns līdz malām ar emocijām, kas Tevi nomoka? Nevar jau liekuļot, vai ne?

Atlika tikai viens. Dievs. 
Un es lūdzu..

"Tēti, Tu redzi, kas notiek manā sirdī. Tu redzi un pāredzi manu sirdi labāk par mani pašu.. Tu redzi tās lietas, tās emocijas, tās domas, kas mani nomoka, tās lietas, kas neļauj man domāt un pat vairs smaidīt. Jā, es apzinos, ka es par daudz domāju par to un par daudz visu redzu tā kā tagad, bet es arī apzinos, ka man ir Tēvs, kurš to visu var paņemt prom. Es neko nelūdzu, lai Tu dari.. Es vienkārši to atdodu Tev! Es atklāju Tev Dievs savu sirdi, es atdodu to Tev. Tu vari to mainīt, izmantot vai vienkārši turēt to savās rokās.. Tā ir Tava sirds, ne mana vairs. Paņem visu, MAN nav nekā, ko es vēlētos slēpt vai paturēt. Tas viss ir Tavās rokās.."

 Un vai zini? Tu noteikti zini, kas ienāca manā sirdī. Es biju tik miera pilna. Tik liela mīlestība. Man kļuva tik viegli, tik labi. Man tiešām bija sajūta, ka tas viss, kas mani nomāca nebija vairs mans. Biju tikai es un Dievs..un ceļš naksnīgajos laukos. Mamma ar Rēziju (māsu mazo) gulēja, bet tētis ar Tēti bija ar mani. Turpat.. blakus..

Šodiena, vakardiena, rītdiena!

Ieelpojam un izelpojam. Dievs parūpēsies par visu..

JAUNS IZSKATS-JAUNA SIRDS

Kā jau noteikti pamanīji tagad šī vietiņa ir ar izmaiņām. Ar jaunu nosaukumu, ar jaunu garšu un ar jaunu sirdi! Ja iepriekš Tu varēji šeit sastapties ar, patiešām, visu ko, tad tagad tam, ko varēsi šeit lasīt/redzēt būs kaut kas cauri ejošs un saistoš. Visa centrā būs viens vienīgs. Viens vienīgs Dievs. Liels, spēcīgs un mīlošs. Jau šīs vietas nosaukums mums čukst to vēsti, ko nest sirdī.

Kā radās doma mainīt virzienu šajam blogam?

Jo mainos es. Sirdī nesu ticību jau sen, bet laikam nekad nebiju tik ļoti domājusi par lietām kā es to daru šodien. Agrāk tās bija tikai manas bilde, vai citu bildes. Agrāk man arī bija, ko teikt, bet es nekad to neizteicu līdz galam. Es varbūt jums iedevu pavedienu, bet necentos pat vairāk ievirzīt Tevi dziļāk tajā, ko jutu, ko domāju. Bet tagad mana sirds kliedz, lai runāju. Lai dalos ar to visu, kas man sirdī kvēlo, sāp un tieši pretēju priecē. Un tā kā Dievs ir visa mana dzīve, nesaprotu kāpēc, lai par to es nestāstu Tev, Latvija! 

Kāpēc es nerakstu angliski kā to dara mūdienās visi? 

Protams, ka manā sirdī ir visa pasaule.. un sāp visa pasaule, bet manā sirdī ir milzīga vieta atvēlēta Tev, Latvija. Tev, latvieti. Manuprāt, Tev kā latvietim ir priekšroka mani iepazīt. Un protams ir arī valodas puse. Varu droši atzīties, ka angļu valoda man, pavisam noteikti, padodas sliktāk kā latviešu valoda. Kad apgūšu angļu valodu tādā līmenī, ka varēšu būt saprotama savos vārdos un brīvi izteikties..tad arī varēšu domā par blogu angļu valodā. Bet tikmēr būšu Latvijas latviete. 

***

Es ticu, ka mana ticība Dievam Tevī raisa jautājumus.. Bet ja tā, jūties brīvs jautāt, lai varu atbildēt kā es to redzu un kapēc es rakstu to, ko es rakstu. Nekad nebūs pārāk muļķīga jautājuma, nekad nebūs nosodījuma. Būšu šeit, lai runātu, parādītu un iedrošinātu! Būšu šeit Tev!

LECRAE JAUNAIS "GRAVITY"

Hei! Jautāji, kur palikusi mana sirds? Kur palikusi mana degsme rakstīt? Es arī pēdējajā laikā šad un tad meklēju atbildi uz šo jautājumu.. Kur tas laiks pagājis, kad būtu piesēdusies un te pastāstījusi.

Bet, lai stāstītu vajadzīga pilna sirds, laba mūzika, silts dzēriens pa rokais un DIEVS. Ar tukšu sirdi Tu nerakstīsi neko. Jo Tev nav ko dot. Tu dod, kad Tev ir ko dot. Un man ir. Tagad man ir. Pilna, karsta sirds, kas deg.. Jā, mana sirds ir degoša sirds. Un mana degošā sirds klausās vienu no kvalitatīvākajiem albūmie, kas pēdējā laikā ir iznācis. Ar to arī šoreiz gribu padalīties ar Tevi. Tas ir jaunais albūms "Gravity" Lecrae  izpildījumā. Patiks tikai tad, ja Tev gluži kā man ir repa, ritmu un Dieva mīloša sirds.

Kapēc es klausos "Gravity" ? 

Pārāk vienkāršs jautājums, vai arī man vienkārši ir viegli iedomāties atbildi šajā brīdī. Tas tāpēc, ka šajā albūmā ir saklausāma mūzika tik skaista, tik spēcīga kāda var nākt tikai no sirds, kas deg.. no sirds, kas tic un dzīvo to, ko dzied. Šīs dziesmas ir dzīve. Tie ritmi liek līksmē iemesties dzīvē ar jaunu sparu, ar jaunu mīlestību pret to, kas no Dieva dots.

PĀRSTEIGUMS-TADĀ

Balle ne-jau Baložos

Bet gan Plieņciemā!

Tēja + Bildes = KAFKA

1 atbilde!

Jēzus vienmēr ir atbilde, bet ne vienmēr citi vēlas to dzirdēt! :D

MANA 1. FOTO IZSTĀDE

Pagājušajā nedēļas nogalē es atklāju savu PIRMO FOTO-IZSTĀDI. 

KUR?

Vecrīgā, kafijas istabā "Kafka". Tas ir virs grāmatnīcas "Globuss". Un tas ir pretī H&M ieejas durvīm Galerijā Centrs. 

(Vaļņu 26, grāmatnīcas Globuss II stāvs, Riga)

CIK ILGI?

Izstāde būs vēl kādu laiciņu. Februārī plānojam beigt šo apskates laiku. Droši iemalko kādu no brīnišķīgajiem dzērieniem un garšīgajām kūkām, un pie reizes novērtē manus foto. (Evita Vecozola)

Uzrādot RDMV studentu apliecību -atlaidīte garantēta. :)

VISA KĀ IR GANA!

Es jautāju Dievam, kāpēc es neesmu bagāts. Viņš man parādīja cilvēku, kuram piederēja viss, bet nebija neviena, ar ko dalīties.

Es jautāju Dievam, kāpēc man nav vairāk draugu. Viņš man parādīja kādu, kuram bija tūkstoš draugu, bet kurš tagad bija atstāts gluži viens - jo vairs nevarēja sarīkot balles un izklaides. 

Es jautāju Dievam, kāpēc man nav lielāka māja. Viņš man parādīja ģimeni ar sešiem bērniem, kura nupat bija pazaudējusi savu nelielo dzīvokli. 

Es jautāju Dievam, kāpēc Viņš man ļauj novecot. Viņš man parādīja sešpadsmitgadīgu puisi, kurš gulēja miris negadījuma vietā. 

Es jautāju Dievam, kāpēc man tik daudz jāstrādā. Viņš man parādīja vīru, kurš darbu meklē jau divus gadus. 

Es jautāju Dievam, kāpēc es neesmu gudrāks. Viņš man parādīja ģēniju, kurš bija nonācis cietumā, jo gudrību bija lietojis nepareizi. 

Es jautāju Dievam, kāpēc Viņš panes tik nepateicīgu grēcinieku kā es. Viņš man parādīja Savus Svētos Rakstus. Viņš man parādīja Savu Dēlu, kurš ir izcietis sodu manā vietā. 

Es sapratu, ka Viņa acīs esmu ļoti vērtīgs. 

..

.

Mīlestības vēstule Tev, mans draugs! For real!

Tiekamies!

www.historymakers.lv