Neslēpies no nespēka, CĪNIES!

 "Ai!" dražreiz var izrādīties diezgan bīstams. Īpaši tad, kad sāc to lietot tad, kad viss ir noriebies.

Katram laikam jau dzīvē ir un būs brīži, kad gribas teikt "Ai..". Tad, kad pārbaudījumi brūk virsū.. Tad viss liekas tik slikti, tik ļoti grūti.. Tad liekas, ka jūties slikti pat fiziski. Kājas pa zemi velkās, raudiens nāk un runāt ne prātā ne nāk, ne ar vienu. Pēkšņi izdomā vēl kādas trakas domas par to, ka tajā visā esi viens..
Viss besī, nu kā lai to pārdzīvo?

Un tad Tu saki "AI!!". Tev jautā vai iesi uz pēdējo stundu? Un Tu saki- Ai, nē, man šodien tik tizls garastāvoklis.. Netaisīsi rasēšanu? -Ai, nē.. neko negribas darīt. Nāksi līdz pastaigāties? -Ai, nē, es laikam iešu atpūsties.. Dievkalpojums drīz, braucam kopā? - āāīī, nē, šodien nē. Man ir tik liels besis, šovakar tā mierīgi mājās pasēdēšu.

KĻŪDA, KĻŪDA, KĻŪDA!

Tas, ka Tev ir slikts garastāvoklis nekad nebūs Tavs attaisnojums. Dievs nekad neteiks- Tā kā Tu jūties slikti, paliec mājās, noslēdzies sevī, nesmaidi un nerunā. Dievs Tevi mīl, draugs! Izlauzies no savas čaulas.Neesi viens! Runā! Ej un CĪNIES! Nekas nav tik traki kā Tev pašlaik izskatās. Nomazgā savus logus uz pasauli. Viss sākās ar mušu, bet beigās Tu redzi ziloņu barus skrienam Tev virsū.


Tas, ka velns Tevi rausta un spaida nemaina faktu, ka Dievs Tevi mīl. un nesaki jā, jā es jau zinu, ka mīl. Jo pašlaik Tu nezini. Dievs grib Tevi redzēt laimīgu, bet tādu Viņš Tevi neredzēs, ja Tu pats visu krāsosi melnu. Ja jūti, ka skumjas, emocijas, nemiers tuvojas Tev.. cīnies ar to! Ej kaujā pret to ar lūgšanām! Pirmais, kur Tu vari patverties no negarastāvokļa vētrām ir Dieva. Pirmais, kas Tev ir jādara ir jādomā, ko vari darīt lietas labā. Nevis miesas, bet gara. Ja sirdī nāk skumjas.. izplati prieku. Ja jūti nemieru, lūdz pēc miera. Ja jūti, ka esi pilns ar emocijām- atdod savu sirdi Jēzum. Vienkārši atdod visu.
Tu vienmēr esi un būsi starp cilvēkiem. Un viss atstāj sekas. Pat ja jūties slikti, nekad neatmet ar roku mīlestībai. Izstaro to, jo Tu esi pildīts ar to. Tajos grūtajos brīžos, atver savas sirds acis un paveries uz to vidi, kur Tu dzīvo. Tu dzīvo Dieva rokās. Dievs ir tik ļoti daudz Tavā dzīvē Tev devis. Tik ļoti daudz Viņš ir Tev pierādijis savu mīlestību, tāpēc neatmet tai ar roku. Paļaujies, uzticies. Dievs visu izmainīs. Galvenais neatmet ar roku un nesaki Ai.. Nekas nav mainījies, Tu esi mīlēts, Tu esi glābts, Tu esi mīloša Tēva rokās. Par to vien jau var pasmaidīt. Jūties tā it kā Tev nebūtu spēka? Stiprinies Bībelē tā kā Tu vēl neesi stiprinājies. Jo tā ir mūsu maize. Tas ir tas, kas mums ir dots, lai mēs smaidītu, mācītos, pildītos un taptu laimīgāki. Saņemies!

Tu esi Dieva bērns! Tu esi spēcīgs, tik ļoti, pat tad, ja to neatdzīsti.. Tevī ir spēkas, kas ļauj Tev izstarot gaismu, lai kā arī Tu justos. Kādam Tavs smaids ir ļoti vajadzīgs tieši tagad! Ja nespēj pasmaidīt citiem, smaidi Dievam! Tik daudz Viņš ir Tev smaidījis..

Nepazūdi emocijās. Neiekrīti velna lamatās! Ar paceltu galvu iedrošini citus un turpini darīt to, kas ir jādara! Pat tad, kad liekas, ka pasaule Tev apkārt brūk.. atceries- viss ir tieši tik pat viegli kā vienmēr ir bijis. Tu vēljoprojām esi mīlēts, glābts un aicināts! Tu vēljoprojām esi Viņa!

True

.

NEMEKLĒ LABĀKO DRAUGU PASAULĒ!!

Šodien man ir sirdī runāt par  l a b ā k o  draudzeni/draugu!
Es visu dienu jutu, ka man ir ko teikt par šo tēmu šeit. Visu šo dienas daļu, ko pavadīju skolā,es gaidīju, kad varēšu pārnākt, piesēsties un ar tējas krūzi rakstīt. Tēja, kā gan es bez tējas.

Mūsdienās šis vārds mētājas visur. To saka tik bieži, tas ir pasaulē zināms un pieņemts jēdziens. It īpaši skolas gados, sākumskolā. Labākais draugs. LABĀKAIS draugs. Ak, cik gan bieži mēs iekuļamies nepatikšanās un sirdssāpēs, dēļ šī vārdu savienojuma. Tu noteikti esi neizpratnē.. ko es vispār gribu pateikt? Vai es reiz teikšu, kas tad slikts ir tajā, ka man ir labākais draugs/draudzene?

Nē, nekā slikta tur tiešām nav. Nav slikti, ja Tev ir LABĀKAIS draugs. Bet vai..? Kad sākumskolā mēs iepazināmies ar saviem klases biedriem. Vienmēr atrodas nešķiramais pāris, kas visu dara kopā skolas gados. Kas iet rociņās uz pusdienām, kad liek sadoties pārī. Kas pēc skolas iet mājās. Kas skolas solā sēž kopā. Kas visu dara kopā. Viņi sevi sauc par "labākajiem draugiem".

Bet Tu taču zini arī to, ka "labākie draugi" strīdās vairāk kā vajadzīgs dēļ lietām, par kurām nav jāstrīdās. Biežāk notiek apvainošanās, nepiedošana, sastrīdēšanās.. Kapēc? Kapēc Tavam "labākajam draugam" tā vienmēr ir jādara? Viņš taču ir Tavs "labākais draugs"! Kapēc viņš nav tāds un šitāds un, vispār, kapēc nesmaida vienmēr man? Vai apvainojies? Kapēc neuzklausa? Kapēc nesaprot?

Cilvēk! Tu prasi daudz par daudz no CILVĒKA! Tas Tavs "labākais draugs" ir tikai cilvēks. Viņš ir nepilnīgs, viņš ir grēcīgs. Varbūt fakts, ka viņam un Tev ir vistuvākās attiecības klasē, pilsētā, rajonā (kādas vien var būt starp cilvēkiem), nenozīmē, ka viņam ir jābūt ideālam. Viņš tāds nav un viņam tādam nav arī jābūt. Viņš/Viņa ir Tavs draugs.. tas gan, bet kapēc viņam pienaglot šiltīti vai nosaukumu, kuru Tu varētu noraut nost, kad atkal kaut kas nepatīk?

"Es ar Tevi vairs nedraudzēšo!! Tu esi tik... " teica Anna Lienei. "Tā labākie draugi nedara.."

Bet kā dara? Pieņem, uzklausa, mīl, saprot, palīdz, nesāpina.. Klau, šķiet, ka Tev neveicas, jo tāda CILVĒKA nav. Tu tikko nosauci to, ko Dievs dara, bet cilvēks.. piedod, bet tāda cilvēka nav. 

Šodien mēs nemitīgi pieļaujam šeit kļūdu. Sakot, ka mums ir labākais draugs kaimiņu Jānis vai labākā draudzene sola biedrene Liene. Jums kopā ir labi, tas nedod Tev tiesības to no sava drauga pieprasīt . Tas vārdu savienojums "LABĀKAIS DRAUGS" liek cilvēkam locīties un mocīties, zem tā spiediena un nastas, ko Tu viņam uzliec. Tas traucē gan viņu, gan Tevi. 

Daudz, ļoti daudz cilvēki ir dzīvojuši un dzīvo fāzē:"Man nav labākā drauga. Kapēc mana labākā draudzene ir tik pretēja man? Vai viņa maz skaitās mana labākā draudzene, ja tā? Pat draudzene?"

Es pati esmu dzīvojusi tajā. Es zinu, ko Tu jūti. Es esmu tam gājusi cauri. Gājusi cauri tam, ka šķiet, ka esi viens.. Tam, kā gribās lai Tev būtu LABĀKAIS draugs, kurš būtu tik mīļš, tuvs un saprotošs.. Bet patiesība ir tāda, ka tāds mums ir bijis blakus vienmēr. Mums vienmēr ir un būs LABĀKAIS draugs! Un tas nebūs tikai nosaukums, tituls. Mums ir Dievs. Dievs ir tieši visas tās īpašības,ko Tu meklē savā labākajā draugā. Viņš nekad Tevi nesāpinās! Viņš nekad nepgriezīs muguru, Viņš vienmēr būs saprotoš, Viņš uzklausīs.. Tā varētu turpināt un turpināt.

Dievs ir labs. Dievs ir labāks. Dievs ir  L A B Ā K A I S! 

"Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem,.." ||Jāņa 15:15

Ja Tu to saproti, liekas muļķīgi saukt kādu savu draugu, cilvēku par LABĀKO draugu. Klau, mums taču ir labākais draugs, kurš tiešām ir labākais. Viņu nevar ar labāku vārdu nosaukt kā ar LABĀKAIS.

Kad Tu sāc saukt cilvēku par savu labāko draugu Tu viņam uzliec nastu, jo Tu sāc no viņa sagaidīt.. Tu sāc gaidīt, kad viņš vienmēr būs tāds kā Tu to gribi. Bez gala labs, gluži kā Dievs, bet tā Tu sāpini gan sevi gan viņu. Jo viņš/viņa nekad nebūs ideāls, viņš/viņa nekad nebūs LABĀKAIS/LABĀKĀ. Tā vieta ir aizņemta.

Nākamreiz, kad Tu gribēsi parunāt ar savu labāko draugu.. Tev nav jāpazvana viņam, Tu vari ar Viņu runāt, lai kur Tu arī būtu un lai ko Tu gribētu teikt. Tavs LABĀKAIS draugs Tev vienmēr būs blakus. VIŅŠ ar Tevi kopā darīs VISU! Tavs LABĀKAIS draugs vienmēr būs LABĀKAIS. Neaizmirsti! Neaizmirsti, ka Tev jau ir LABĀKAIS draugs, vairs Tev viņš nav jāmēģina sameklēt vai ieraudzīt citos. 

Tev ir draugi, Tev ir VIENS LABĀKAIS DRAUGS! Mīli visus vienādi. 

"Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis.  " ||Jāņa 15:12

Mans ceļš, mans Dievs, mans miers.

Vakar es braucu garā garā ROAD TRIP. Nemāku to nosaukt savādāk. Sēdēju priekšā un vēros pa logu. Plkst 17:00. Sniegā atspīdēja saule. Visapkārt nebija nevienas pašas dvēseles. Tikai es, Dievs un mana ģimene. Skanēja mūzika, bet uz to nebija akcents tāpēc likās, ka tās nemaz nebūtu. Šķita it kā es būtu ielikta tajā plašumā viena ar Sauli pie Dieva. Klusumā tiešām Dievs spēj runāt. Dažreiz tam nav jābūt reālam klusumam. Dažreiz Tev vienkārši ir jāpieklusina sava sirds, galva, lai sadzirdētu to, ko Viņš grib Tev pateikt. 

Tas bija skaisti. Es nespēju beigt priecāties un pateikties Dievam par to, ko Viņš mums ir devis. Visapkārt bija sasniguši lauki un saules vakarējā gaisma. Un tad saule sāka rietēt. Uhh. Tas bija eksplozija manā sirdī un pat smadzenēs. 

Es zinu, ka būs tāds laiks, kad man būs mašīna un vīrs, un mēs brauksim..(mēs iespējams brauksim kaut kur kalpot..) pa ceļiem, kur reti brauc mašīnas.. Pa ceļiem, kur pats Dievs pagodinās.. Es zinu, ka tad es apturēšu mašīnu, iekritīšu sniegā un skatīšos debesīs. Es apstāšos, lai pateiktos. 

Cik gan svētīgs bija tāds ceļš. Tas aizdedzināja manu sirdi.. Tas lika smaidīt. Atpakaļ ceļā neizsakāmu iemeslu dēļ, mana sirds bija pilna. Pēkšņi mani beidza nost emocijas. Nemiers, ilgas, nesaprašana un nogurums. Pēkšņi man negribējās neko. Bet tajā pašā brīdī es pilnīgi apzinājos, ka tas nav no Dieva. Tas nevar būt. Un es apzinājos, ja es ļaušos savām emocijām tas ietekmēs manus tuviniekus vairāk kā mani. Cik svētīgi ir labi pavadīt laiku ar ģimeni! Kas notiktu, ja es pēkšņi no mīļas meitas pārvērstos rūgumpodā? Es zinu kā jūtas cilvēks, kurš cieš no tā, ka ir ir tikai blakus cilvēkam, kurš cīnās ar sevi un savām emocijām. 
Pēkšņa nelaipna izturēšanās sāpina. Gribot negribot cilvēks sāk domāt, ka pie tā vainīgs ir viņš..
To es savai ģimenei negribēju novēlēt. Viņi bija tik laimīgi un "ceļojuma" apreibināti, ka es to nespēju un negribēju sabojāt. 

Ko tad darīt, ja esi pilns līdz malām ar emocijām, kas Tevi nomoka? Nevar jau liekuļot, vai ne?

Atlika tikai viens. Dievs. 
Un es lūdzu..

"Tēti, Tu redzi, kas notiek manā sirdī. Tu redzi un pāredzi manu sirdi labāk par mani pašu.. Tu redzi tās lietas, tās emocijas, tās domas, kas mani nomoka, tās lietas, kas neļauj man domāt un pat vairs smaidīt. Jā, es apzinos, ka es par daudz domāju par to un par daudz visu redzu tā kā tagad, bet es arī apzinos, ka man ir Tēvs, kurš to visu var paņemt prom. Es neko nelūdzu, lai Tu dari.. Es vienkārši to atdodu Tev! Es atklāju Tev Dievs savu sirdi, es atdodu to Tev. Tu vari to mainīt, izmantot vai vienkārši turēt to savās rokās.. Tā ir Tava sirds, ne mana vairs. Paņem visu, MAN nav nekā, ko es vēlētos slēpt vai paturēt. Tas viss ir Tavās rokās.."

 Un vai zini? Tu noteikti zini, kas ienāca manā sirdī. Es biju tik miera pilna. Tik liela mīlestība. Man kļuva tik viegli, tik labi. Man tiešām bija sajūta, ka tas viss, kas mani nomāca nebija vairs mans. Biju tikai es un Dievs..un ceļš naksnīgajos laukos. Mamma ar Rēziju (māsu mazo) gulēja, bet tētis ar Tēti bija ar mani. Turpat.. blakus..

Šodiena, vakardiena, rītdiena!

Ieelpojam un izelpojam. Dievs parūpēsies par visu..

JAUNS IZSKATS-JAUNA SIRDS

Kā jau noteikti pamanīji tagad šī vietiņa ir ar izmaiņām. Ar jaunu nosaukumu, ar jaunu garšu un ar jaunu sirdi! Ja iepriekš Tu varēji šeit sastapties ar, patiešām, visu ko, tad tagad tam, ko varēsi šeit lasīt/redzēt būs kaut kas cauri ejošs un saistoš. Visa centrā būs viens vienīgs. Viens vienīgs Dievs. Liels, spēcīgs un mīlošs. Jau šīs vietas nosaukums mums čukst to vēsti, ko nest sirdī.

Kā radās doma mainīt virzienu šajam blogam?

Jo mainos es. Sirdī nesu ticību jau sen, bet laikam nekad nebiju tik ļoti domājusi par lietām kā es to daru šodien. Agrāk tās bija tikai manas bilde, vai citu bildes. Agrāk man arī bija, ko teikt, bet es nekad to neizteicu līdz galam. Es varbūt jums iedevu pavedienu, bet necentos pat vairāk ievirzīt Tevi dziļāk tajā, ko jutu, ko domāju. Bet tagad mana sirds kliedz, lai runāju. Lai dalos ar to visu, kas man sirdī kvēlo, sāp un tieši pretēju priecē. Un tā kā Dievs ir visa mana dzīve, nesaprotu kāpēc, lai par to es nestāstu Tev, Latvija! 

Kāpēc es nerakstu angliski kā to dara mūdienās visi? 

Protams, ka manā sirdī ir visa pasaule.. un sāp visa pasaule, bet manā sirdī ir milzīga vieta atvēlēta Tev, Latvija. Tev, latvieti. Manuprāt, Tev kā latvietim ir priekšroka mani iepazīt. Un protams ir arī valodas puse. Varu droši atzīties, ka angļu valoda man, pavisam noteikti, padodas sliktāk kā latviešu valoda. Kad apgūšu angļu valodu tādā līmenī, ka varēšu būt saprotama savos vārdos un brīvi izteikties..tad arī varēšu domā par blogu angļu valodā. Bet tikmēr būšu Latvijas latviete. 

***

Es ticu, ka mana ticība Dievam Tevī raisa jautājumus.. Bet ja tā, jūties brīvs jautāt, lai varu atbildēt kā es to redzu un kapēc es rakstu to, ko es rakstu. Nekad nebūs pārāk muļķīga jautājuma, nekad nebūs nosodījuma. Būšu šeit, lai runātu, parādītu un iedrošinātu! Būšu šeit Tev!

LECRAE JAUNAIS "GRAVITY"

Hei! Jautāji, kur palikusi mana sirds? Kur palikusi mana degsme rakstīt? Es arī pēdējajā laikā šad un tad meklēju atbildi uz šo jautājumu.. Kur tas laiks pagājis, kad būtu piesēdusies un te pastāstījusi.

Bet, lai stāstītu vajadzīga pilna sirds, laba mūzika, silts dzēriens pa rokais un DIEVS. Ar tukšu sirdi Tu nerakstīsi neko. Jo Tev nav ko dot. Tu dod, kad Tev ir ko dot. Un man ir. Tagad man ir. Pilna, karsta sirds, kas deg.. Jā, mana sirds ir degoša sirds. Un mana degošā sirds klausās vienu no kvalitatīvākajiem albūmie, kas pēdējā laikā ir iznācis. Ar to arī šoreiz gribu padalīties ar Tevi. Tas ir jaunais albūms "Gravity" Lecrae  izpildījumā. Patiks tikai tad, ja Tev gluži kā man ir repa, ritmu un Dieva mīloša sirds.

Kapēc es klausos "Gravity" ? 

Pārāk vienkāršs jautājums, vai arī man vienkārši ir viegli iedomāties atbildi šajā brīdī. Tas tāpēc, ka šajā albūmā ir saklausāma mūzika tik skaista, tik spēcīga kāda var nākt tikai no sirds, kas deg.. no sirds, kas tic un dzīvo to, ko dzied. Šīs dziesmas ir dzīve. Tie ritmi liek līksmē iemesties dzīvē ar jaunu sparu, ar jaunu mīlestību pret to, kas no Dieva dots.