Man ir jaunumi! Dievs piepilda manus sapņus! Ir vērts sapņot
un ir vērts izteikt savus sapņus skaļi.
Manā skolā es katru nedēļu pavadu nepilnas 3 stundas,
apmeklējot lekcijas par misiju. Gada sākumā skolotāja (sparīga sieviete gados,
kas pēc definīcijas ir misionāre) minēja, ka ir iespēja doties misijas
braucienā uz Āfriku uz mazliet vairāk kā trīs nedēļām. Man sirsniņa pukstēja
tik traki ātri, jo, redzi, šis vienmēr ir bijis mans sapnis. Āķis tajā visā ir-
vajadzīgā summa biļetēm un dzīvošanai kopā ir 1000 EUR. Daudz.
Ja atcerieties labi, minēju reiz, ka naudiņas man pietrūkst
pat, lai nomaksātu šo brīnišķīgo skolu. Teicu skolotājiem, nebraukšu. Domāju,
Dievs dos tāpat man dos kādu dienu iespēju tur braukt, ja jau mana sirds par to
deg. Esmu tik daudz jau piedzīvojusi, redzējusi, svētīta.. būtu muļķīgi skumt
un prasīt vēl un vēl. Bet kad es rimos lūgt par to un domāt, citi nerimās.
Pagājušā nedēļa man sākās ar pārtrauktu stundu un lūgumu
pamest klasi uz brīdi. Tur mani gaidīja tā pati brīnum spēcīgā sieviete, kas
vada mūsu misijas lekcijas. Tu brauksi ar mani uz Zambiju- viņa teica! Kāda no
meitenēm esot atteikusies un daļu savas naudas atdevusi manai biļetei un
atlikumu man esot ziedojuši anonīmi labdari. Viss kas man ir jāsamaksā ir 50
EUR! Tas ir 20 reizes mazāk! Tāds ir mans Dievs!
Jau 19. Janvārī es kāpšu lidmašīnā, lai dotos kalpot uz
Āfriku, Zambiju uz 3 nedēļām. Vien Dievs zin, kas mani tur gaida, bet viss, kas
man skan galvā ir- Viņš pagodināsies!
Neatmet cerības.
