sestdiena, 2012. gada 29. decembris

JAUNAIS GADS

Liela   m ī l e s t ī b a 

Kalna galā- Tu pats




Varbūt esi pamanījis, bet strauji tuvojas Jaunais gads. 2013. gads. Pasaules gals, kā par neveiksmi tiem, kas gaidīja, nav pienācis. To es uzskatu par labu lietu, bet ne jau es esmu visa pasaule. Katrs savādāks un tā. Bet vai tad nav jauki? Vēl tik daudz mums priekšā.
Šis ir laiks, kad visi sarosās kaut vismaz nedaudz. Visur tiek rakstīts- apdomājiet, ko esiet izddarījuši šajā gadā! Domājiet, ko gribiet darīt nākamajā gadā!
Gribot negribot sāk gribēties tiešām par to padomāt. Kas tad ir noticis šajā 12 mēnešu periodā? Ak, diezgan daudz. Bet vai viss ir bijis pēc Tava iecerētā plāna? Varbūt gada sākumā Tev bija vēlmes, ko tu tagad vienkārši nespēj atzīt. Viss ;pieder pie lietas. Mēs maināmies. Tas ir tas pats foršākais. Tas, ka mēs nepārtraukti maināmies. Mainās uzskati, mainās domas, plāni un ieceres. Varbūt sākumā Tu cerēji uz kaut ko tādu, kas tagad sasniegts liekas kā kaut kas pārāk pieticīgs. Ai, interesantie mēs. Prieks, ka mēs tādi esam. Ka mēs gribam un vienkārši dabiski arī varam kāpt. Katra tā lieta, ar ko mēs saskaramies..Tā mūs ceļ un māca. Mēs kļūstam gudrāki un stiprāki kaut ko darot.
Ko es ieteiktu Tev? Dari! Ja Tu nedarīsi neko, tad arī nekur nevarēsi kāpt. Mums katram iztēlē ir virsotne sava, kur vēlamies būt.. Patiesība ir tāda, ka mēs varam uzkāpt gan tur, gan vēl augstāk, ja vien mēs sākam jau kāpt šodien! Nav vajadzīgs tikai viens gads, nav vajadzīgs tieši Jaunais gads. Ir vajadzīgs tikai mērķis un gribas spēks. Jā, spēks! Bet tas spēks ir jau Tevī ielikts! Tas ir! Tev tikai jāsāk to izmantot! Negribu izklausīties kā kurš katrs, bet tā nu tas ir.

CITAS PANĀKUMU RECEPTES NAV- IR KAUT KAS JĀDARA!

Un nevis vienkārši kaut kas.. Bet viss, kas ir Tavos spēkos. Viss uz ko esi spējīgs. + ir vēl viens nozīmīgs mozaīkas gabaliņš, lūdz Dievu par to, ko dari un par to, ko gribi sasniegt! Redzēsi, lūgšanā ir spēks. Pateicoties Dievam, es savus sapņus sāku reālizēt gaismas ātrumā. Agrāk es par to tikai sapņoju, bet tagad..

Apdomā, ko tu gribi sasniegt. Uzraksti to savu Jaunā gada apņemšanās sarakstu, ja gribi. Tas it kā noskaidro   domas. Tikai šoreiz varbūt to nenoslēp no sevis. Tieši otrādāk noliec drošā vietā, kur Tu viņu pietiekoši bieži redzi, lai atcerētos apņemšanās arī izpildīt.. Lai tas nav vienkārši kā interesanta spēle. Katru gadu rakstīt un pēc gada skatīties, kas no tā ir sanācis. Bet lai ir tā, ka Tu ar izdomu un gribasspēku gada laikā vienkārši izdari visu. Lai nākamajā Jaunajā gadā Tu vari atvērt savu apņemšanās sarakstu un ar smaidu sejā paziņot, ka vari svinēt, jo Tev nekas nav par grūtu. (Kopā ar Dievu). 

LAIMĪGU JAUNO (APŅEMŠANOS PILNO) 2013. GADU!!


piektdiena, 2012. gada 28. decembris

ES ZIEDU

Pa ilgiem laikiem, es beidzot kārtīgi padarbojos ap sevi. Šī vakara noskaņa, sirds un prieks!
Varu pačukstēt, ka bildes nav iegūtas fotogrāfēšanas ceļā šoreiz, bet gan ar izdomu un atklāsmijaunu. Mini. Tā būs mana spēle Tev..




trešdiena, 2012. gada 26. decembris

Kam domāts šis laiks?

Ai, čau, čau, čau!

Kā tad Tev gāja šajos svētkos? Vai sirds bija silta? Vai juti, vai sajuti to prieku sirdī?
Ja tā skatās no ciniskās puses, tad šie svētki ir tikai kārtējie svētki. Ir taču arī citi svētki, kur ir pieņemts visiem sanākt kopā, pasēdēt pie galda, ēst, runāties un baudīt laiku. Bet kāpēc visi tik ļoti jūsmo tieši par šiem svētkiem? Kapēc visi tik ļoti smaidīgi un mīļi cits pret citu ir tieši šajos svētkos? Kas traucē viņiem tādiem būt citās gada dienās?

Zini vai nezini, bet šie "Ziemassvētki" ir vienādi ar apzīmējumu "Jēzus Kristus dzimšanas diena". Šajā gada laikā kristiešiem iemirdzas sirds, jo viņi atkal apzinās cik dāsns ir viņu Kungs, ka tas deva mums savu dēlu. Kristiešiem šie nav šādi tādi svētki.. Kristiešiem tie ir SVĒTKI, kuros viņu sirdis iemirdzas.Un, kad sirdis mirdz, gribas dot arī cietiem to mīlestību. Cilvēka daba ir tāda, ja viņš saņem mīlestību, viņam gribas ar to dalīties. Viņam gribas dot kaut ko pretī. Tā nu tas ir. Šajā laikā cits citam mēs dodam bagātīgi, no tā, kas mums sirdīs.


Dāvanas. Šis ir arī iemesls kapēc šie svētki ir tik skaisti. Beidz, nesāc nu domāt, ka es runāju tagad par matreālo pusi. Kapēc dāvanas padara šos svētkus mīļākus un skaistākus? Jo tad, kad mēs domājam par dāvanām, ko dāvināsim.. mēs domājam par saviem mīļajiem. Par to, ko mēs VIŅIEM īpašu varētu dāvāt. Tas tiešām ir pārdomu laiks, jo mēs domājam par saviem mīļajiem. Un vēl pasaki ka tā nav! Tas ir cilvēka dabā- aizdomāties. Sākumā mēs domājam par to, ko varētu uzdāvināt un pēc neilga laika mums prātā jau notiek atmiņu spēle, kurā mēs atceramies visu, kas saistīts ar šo cilvēku. Pārsvarā labs. Ja uz dzimšanas dienām mēs domājam par vienu cilvēku, tad Ziemassvētkos mēs domājam par viesiem visiem, kas ir mūsu sirdī.

+ Šis ir ģimenes laiks. Laiks kad aizbraukt mājās un kopā darīt lietas. Kopā taisīt ēst, kopā pušķot eglīti, kopā skatīties filmas. Un RUNĀT. Šajā skaistajā laikā mēs tik daudz esam kopā. Tik daudz atklājam apkārtējo siltās sirdis. Tik daudz saņemam, ka mēs sākam mirdzēt. Tā tas ir un, ja tas tā nav, tad tā tam vismaz vajadzētu būt.

Šajiem svētkiem ir veltītas daudz brīvdienas. Kapēc? Ne jau tāpēc, lai Tu varētu sasķūrēt to sniegu, nejau tāpēc , lai Tu varētu izdarīt neizdarīto.. Tāpēc, lai visi varētu būt kopā. Lai nebūtu skolas, darba, kas to kavētu. Lai nebūtu ikdienas, kas to neļautu. Par to ir Ziemassvētki. Par to, lai mēs izmantotu mums doto laiku, lai to pavadītu ar cilvēkiem. Lai mēs varētu ieraudzīt to gaišumu, kas īstenībā mīt mūsos katrā un kopā būšanā.

Šie svētki ir par mīlestību. Šie svētki ir mīlestības atrašana. Redzēšana. Došana. Meklēšana. Šie svētki nav tikai darāmo lietu saraksts. Tās ir sirds svinības.

Dzīves gudrie zina, ka visa tā mīlestība, ko mēs saņemam nāk no viena avota. Visa tā mīlestība, ko mēs dodam nāk no viena avota. Kapēc šie svētki ir vismīļākie no svētkiem? Tāpēc, ka tie ir Dieva svētki. Un kur ir Dievs tur ir mīlestība. Dievs=mīlestība.


Padomā par visu šo!

piektdiena, 2012. gada 21. decembris

Šodienas NOSKAŅAI

Nomierinies! Es Ticu, ka šis īstenībā ir nedaudz saspringts laiks. Dāvanas, Ziemassvētku galds, attiecības ar apkārtējiem utt. Daudz kas jāpārdomā un jāizdomā, bet beidz. Jā, tas viss ir jādara, bet par to nav jāuzstraucas. Vienkārši atslābsti šajās brīvdienās. Tās ir mīlestības brīvdienas, kurās Tu vari uzlikt skanīgu mūziku, samīļot savus tuviniekus, pagatavot kaut ko gardu un uzdziedāt pie klusiņām kādu Ziemassvētku meldiņu. Esi mierīgs. Tavam mīļajam nav svarīga cik dārga ir Tava dāvana, bet gan Tas, kas nāk no Tavas sirds. Tu pats viņam esi svarīgāks par dāvanu. Baudi laiku, izej ārā tajā pasakā un samīļo sevi. Tu atskārtīsi, ka tas bija jāizmēģina jau sen. Tev patiks. Man patīk. :)

Kad apmeklēsi veikalu, lai nopirktu kaut ko vakaram.. nedomā cik daudz Tu gribētu un cik maz Tev ir naudas! Bet ej tur ar domu, kas būtu tas, kas Tavus mīļos iepriecinātu. Tici vai nē, bet daudz kas ir lēts, bet garšīgs. Daudz kas ir mīļš, bet lēts. Cenai nav nozīmes.

Izplati mīlestību šajās dienās! Es arī centīšos to darīt.
Lai Tev brīnišķīgs šis laiks! Un atceries, ka vienmēr būs vismaz viens, kurš Tevi mīlēs. Viņš Tevi mīl neprātīgi. Un Viņam būs dzimšanas diena pēc 3 dienām! Padomā apr to!
Tava Evita

piektdiena, 2012. gada 14. decembris

RDMV/STIKLI


RDMV
 STIKLA NODAĻA
AMATMĀCĪBAS PAPILDSTUNDAS
BEZ SKOLOTĀJA
UN
LIELĀKĀS DAĻAS
KURSA
2012

















STUDENTS- SAVAS MIGAS SAIMNIEKS

Kā ir parasti, studenti? Vai, pametot mātes paspārni un sākot dzīvot, bez pieskatīšānas lielas, Tu sāki kļūt nevīžīgs? Tu sāki aizmirst par lietām, kas būtu jāizdara? Noslaucīt putekļus, sakārtot mantas, ielikt ledusskapī to, ko vairs neēdīsi, izmest iepakojumu... Vai tieši otrādāk? Tu sāki atcerēties un pielietot. Rādīt kā māki dzīvot.. ka esi jau liels. Sāki piedomāt? Sāki tīrīt,pulēt... un atapies, ar domu paķert klausuli un "uzgriezt" mamā, lai nu stāsta kā tad tur bija ar tiem līdzekļiem? 

Vai arī trešais "labais" variants. Kad Tu dzīvo kā dzīvojis. Novāc aiz sevis. Iznes miskasti, kad liekas, ka tur , nu, gan vairs nekas nav ieliekam. Mazgā traukus neregulāri, bet pietiekami bieži, lai neiedzīvotos pelējumos. 
Kurš, student, esi Tu?

Es?
 Laikam jau lēnām pēdējo variantu nomainu pret otro. Pēkšņi attopos, ka tīrīt ir tik forši un interesanti. Šķirot (vajadzīgs/nevajadzīgs) ir tik aizraujoši. Sakārtot-lieliski. Jeb kas, ko tu uzfrišini un, kam tu izcel to labāko top skaistāks. Jeb kas. Arī Tavs galds vai plaukts izskatās glītāks un pievilcīgāks, kad var redzēt, ka tur ir kārtība, ko ir izdomājis un izveidojis tikai tā saimnieks. Jeb kas izskatās labāk, ja Tu par to gādā. Tādas ir manas domas par tīrību. Es pati jūtos labāk, ja es pārzinu savu mantību un nekaunos no tās. Mans šī vakara domas moto varētu būt- 

Kāpēc nerūpēties, lai tas, kas Tev ir Tev dotu maksimālo mirdzumu un skaistumu, ko tas spēj dot? 

Dimantu Tu taču arī neturētu ar dubļiem aplipušu.. Tu gribētu, lai tas mirdz visā savā daiļumā. Tāpat ir ar apkārtni, pār kuru atbildi Tu. Tas kā izskatās Tavs miteklis/miga ļoti daudz pastāsta par Tevi  pašu. Ne velti daudzi no LIELO-KOMPĀNIJU vadītājiem, pirms ieceļ atbildīgā amatā kādu personu, sākumā ierosina vakariņas pie šīs personas mājās ar viņa sievu/vīru. Lai redzētu kāds cilvēks ir ārpus darba. Kāds tas cilvēks ir kā personība. 

Es nesaku, ka Tu, ja esi nevīžīgs, esi kaut kas sliktāks. Nēēē. Es saku, ka cilvēki mēdz bieži spriest pēc tā, ko tie redz.

VITA-Foto atklāsme




Vita ir mana kursa-biedrene. Un neierastā gadījumā, tieši viņa šoreiz būs tā, kas redzama ir fotogrāfijās, ko uzņēmu. Viņas skaistumu un sievišķo dvēseli ir grūti notvert, bet, toties, katrs fotogrāfs piekristu mesties šādā izaicinājumā. Es arī izlēmu. Tas ir daudz interesantāk un aizraujošāk. Kad Tev bildē ir jācenšas kaut ko parādīt, nevis izdaiļot to, kas jau ir dots. Nezinu vai uztvērāt manu lidojošo domu, bet ceru, ka sapratāt izjūtas, ko saņēmu. Adrenalīns, prieks un izaicinājums.

Es zināju, ka fotogrāfēt un apstrādāt ir brīnišķīgs process, bet nu es esmu izbaudijusi to cik tiešām ir patīkami darīt. Jo cilvēki vienmēr būs dažādi, jo Tavs garastāvoklis katru reizi būs cits, jo domas Tevī blandās kā nevaldāmas, gaidīdamas, kas šoreiz būs tas, kam piešķirs šo ideju..

Ir aizraujoši, ir interesanti.. Dažreiz Tu savu ideju īsteno uz pavisam savādāka cilvēka, kādu biji iztēlojies prātā.. Toties jaunais, ne-līdz-galam izdomātais variants ir daudz lieliskāks kā tas, ko biji iztēlojies savā mazajā galvā.


 Ko es gribēju pateikt ar visu-šo

Foto radīšana mani aizrauj no kāju pirkstiem līdz matu galiņiem!