You are light for my foolish heart

I hear You calling out my name, Lord

But I can't look You in the eye

So I, I just stay away

I tried and tasted what's forbidden

And it filled me with delight

But now I'm still hungry inside

Forgive me, forgive me, Lord

For living like I'm not Yours

I forget how kind You are

You are light for my foolish heart

Oh, God, I let intruders into

The garden of my soul

Foxes are running wild

I thought You were holding out on me now

To keep me from being free

How could I have been so wrong

Like a runaway

Always running, running from the pain

Tried my own way to live

To steal what You already give

I gave up the truth for a lie

Trade the sun in for the moonlight

Oh, don't let me sleep here tonight

I want to see You here with new eyes, new eyes

Father, forgive me

I forget that I am Yours

No other savior is as kind as You are

So kind to me, Lord

You are mine, I am yours

Viņš turpat vien ir.

Hei, cilvēk!
Tas viss ir un paliek par to cik Viņš ir labs, liels un mīlošs. Viss paies, viss zudīs, Viņš nepametīs nekad. Neaizmirsti pateikt paldies, pat tad kad sāp, pat tad nesaproti, pat tad nenotiek nekas kā gribētos. Jo tomēr.. Viņš ir Dievs, ļauj Viņam tādam būt.

Latvija runāja

Biju Latvijā.. un ne tikai. Biju arī Vācijā un Igaunijā, bet tas tā. Smaids bija lietot krievu valodu Igaunijas mazpilsētās runājot ar cilvēkiem vai ēdot mazā 'kafijotavā', kur, dāmas un kungi, dienas vidū skan krievu reps un pa istabu šaudās disko gaismiņas 3 krāsās. Es biju tik laimīga, jo zināju, esmu tuvu tuvu mājām.

Lidojumā no Frankfurtes uz Tallinu, spīdēja saule un manas domas vien ķērās viena aiz otras, kad domāju par to, kas Latvijā gaida.


Šķita tik savādi dzirdēt visus runājam latviešu mēlē, redzēt nobružātu zīmi "VEIKALS" mīļā man saprotamā valodā. Sākumā nevarēju pierast pie domas, ka varu arī veikalā prasīt kaut ko ne-angļu valodā. Kad bijām "Lido" tikai ar trešo reizi atcerējos lielot dzimto valodu un man atbildēja krieviski. Ironiski, bet pat tas šķita mīļi.

Kādreiz jau esmu minējusi to brīnumu vietu- Baltijas Kalpošanas skolu (BSM), kur atdevu Dievam vienu gadu. Brīnišķīga vieta, brīnišķīgas atmiņas. Cik gan daudz Dievs darīja manā dzīvē, sirdī, man esot tur. Tas man atgādina atkal un atkal cik daudz Dievs ir gatavs darīt, ja mēs tikai kontroli atdodam Viņam.

Pirmās naktis divas es pavadīju tur, skrienot pa gaiteņiem, apskaujot cilvēkus un atceroties visu, ko Dievs ir darījis. Kādu laiku es meklēju kaut ko, jutu ir ir man kaut kas vajadzīgs. Nav viss nemaz tik rožaini, lai kā arī brīžiem šķistu. Pietrūka kāds gabaliņš Gara, kāda atklāsme un kāds pavērsiens.


Ak, cik gan daudz ir redzēti Dieva darbi. Pietiekami, lai slavētu Viņu līdz mūža galam! Pietiekami, lai dzītos pēc Viņa, stāstītu par Viņu un meklētu katru dienu no jauna.
Man vajadzēja atminēties, ka pat tad kad viss man apkārt mainās, kad es pati mainos- Viņš nemainās. Valoda kurā es dzīvoju var nomainīties, bet Viņa mīlestības valoda nekad nemainās. Viss vēl aizvien ir pa vecam. Mīlēta esmu ļoti ļoti un ir Viņš gatavs darīt visu visu visu.
Jā, man bija vajadzīga tā it kā mazā atklāsmīte, kas īstenībā ir lielāka par pasauli. Jo tā atklāsmīte atkal maina visu. Kā jau vienmēr tā to dara. Tagad ir tikai jābūt gatavai un atvērtām rokām, jo tas spēks kas mums ir dots var kalnus gāzt. Vai es esmu gatava tam, ko Dievs ir gatavs darīt manī, ar mani, manā dzīvē un caur mani?

Laiks rādīs.

Dieva mīlestībā lidot.

Dzimtā zeme, te es nāku

maini pasauli sev apkārt

Mīlēt ar beznosacījuma mīlestību. Skan skaisti, bet, ticiet man, to ir tik grūti atrast šajā pasaulē. Citi saka, ka tas nemaz nav atrodams, bet man šķiet to saka tie, kam nepatīk meklēt.

Maikls Džeksons vienā no savām dziesmām teica- ja vēlies mainīt pasauli, sāc ar sevi. Vai mēs bieži vien nemeklējam kut ko tādu, ko paši pat necenšamies dot?

Un Bībele saka kaut ko līdzīgu- dari citiem to, ko to ko tu gribētu, lai dara tev. Mēs meklējam mīlestību, mēs meklējam labus draugus, ģimeni, bet, šķiet, ka bieži aizmirstam cik svarīgi ir sākumā būt pašam tajam labajam draugam, būt pašam tam labajam ģimenes loceklim. Gribi mierīgu dzīvi- nes mieru. Negaidi, kad pasaule mainīsies Tev apkārt. Maini to pats. 

Un tā dziesma ir šī- https://www.youtube.com/watch?v=PivWY9wn5ps

Viņa lido, viņa dzīvo

pārāk veca trauku mazgātāja Dānijai

Es meklēju darbu, lai nomaksātu skolu. Vienu vakaru es atradu sludinājumu, ka restorāns jūras krastā,10 min tipināšanas attālumā, meklē trauku mazgātāju. Domāju -super- to es varu darīt, bet sarunā ar restorāna vadītāju, es uzzināju kaut ko smieklīgu. Viņa pajautāja cik man ir gadi. Un kad bija noskaidrots, ka esmu stabili pilngadīga, sieviete man gluži vienkārši pateica, ka esmu šim darbam par vecu! Par vecu! Nekad nebiju domājusi, ka šī diena pienāks tik agri! Smieklīgi. Izrādās šeit traukus mazgā tikai nepilngadīgas personas. Vēl viens smaids par to cik katra valsts ir citāda. 

Rudens priecīgs viņas galvā mitinās

Hei, cilvēki! Novembrim ir ašas kājas. Tas jau ir skriešus atskrējis tā, ka vējš svilptin' vien nosvilpj tam gar ausīm! Ai, Dievs vien zina.. cik ļoti man pietrūka šitā spēlēties ar vārdiem latviešu valodā, ha!

Ir pagājuši, nu, jau gandrīz 3 mēneši kopš esmu Dānijā! Angļu valoda uzlabojusies, dāņu valoda arī. Māku arī grieķiski jums skaistas rindas nolasīt, tikai nejautājiet vēl, ko tas nozīmē. Tas viss vēl man priekšā. Lielas lietas vēl jāpiedzīvo un lielas arī grieķu valodas trakulības. Kā lai vēl to nosauc.

Manā prātā dzīvo kalni. Lieli un mazi, bet pārsvarā jau lieli. Šis vārds mani aizrauj. Kaut kas par to izmēru, kaut kas par to miglaino dabu, kaut kas par to skaistumu un kaut kas par to dārgumu, mani tik ļoti aizrauj, ka katru reizi dzirdot, redzot vai pieminot, tas spēj man paņemt elpu. Uztvēri smuko domu?

Sēžot ar zaļās tējas tasi un superīgu mūziku ausīs, jau atkal mīļajā skolas bibliotēkā, es varu sevi raksturot ar vārdu- iedvesmota. Es esmu pilna iespaidu, emociju un patīkama satraukuma. Es esmu vesela, motivēta, sargāta un apčubināta. Es nespēju pat izteikt cik laimīga es esmu par to, ka man ir Dievs! Es nespēju izteikt vārdos pietiekami lielos to ko jūtu. Es jūtos drošībā, Tēva rokās, mīlestībā, mierā. Man prātā ir neaptverams jautājums- kā kā kā kā?
Es nekad neesmu sapratusi kā var būt kaut kas tik labs kā Dievs. Tik liels un vienmēr, vienmēr blakus. Kā var būt tāds Tēvs, kurš nepiemin mūsu pagātni pat tad kad mēs to pieminam. Kā kāds var atdot VISU, lai tikai es spētu smaidīt. Un ja tā- tad kāpēc lai es jebkad beigtu smaidīt?

Šajā nedēļas nogalē man bija brīnišķīga iespēja kalpot Willow Creek Global Leadership Summit, kas notika stundas attālumā no manas gultas- Aarhus. Nepārspējama pieredze kalpot un dzirdēt augstas kvalitātes mācības par līderību. Un man palika prātā, ko viena no runātājām teica- Kad Dievs deva mums dzīvību- tā bija dāvana, bet tas, ko mēs ar to dzīvi izdarām.. tā ir mūsu dāvana Viņam. Tas tik ļoti iespiedās manā prātā.

Īstenībā, mēs varam visu. Pilnīgi visu. Kas mums ir vajadzīgs ir- vīzija, mērķi un ticība, ka redzēsi rezultātus. Jo, zini, draugs, ar to spēku, kas ir mūsos mēs spējam daudz vairāk kā mēs domājam.

Es atzīšos. Ir pagājuši gandrīz 3 mēneši, bet es jau jūtu cik bezgala daudz mainos. Es iepazīstu tik dažādas kultūras, tik dažādus viedokļus un visā tajā, Dievs slīpē mani un veido to, kas esmu es.