Šoreiz vērību pievēršu tieši tai ikdienišķajai parādībai- skatīties filmu mājās.
Šodien saskāros ar to, ka cilvēki nenovērtē mākslas žanru kinomākslu un neizrāda tai vajadzīgo cieņu.
Varbūt tas tā ir tāpēc, ka mūsdienās kino pasaule ir neizsakāmi paplašinājusies un dod mums iespēju iegremdēties filmas emocijās katru dienu, jebkurā brīdī. Cilvēks pierod pie fakta, ka filma nekur nepazudīs. Būs citas. Bet savukārt režisors, scenogrāfs, scenārists un neskaitāmi līdzīgu profesiju pārstāvji, tieši tajā filmā ir ieguldījuši savu laiku, spēku, zināšanas un dvēseli.
Ja esi izvēlējies skatīties šo mākslas darbu mājās, nevis kinoteātrī, tad radi vajadzīgo vidi un noskaņojumu. Tu nevari skatīties filmu, ja Tu nedomā līdz, un Tu nevari skatīties filmu, ja Tu dari kaut ko paralēli. Jo neskaitāmi cilvēki ir pūlējušies, lai Tev būtu ko redzēt katru sekundi filmā. Ja attēlam nebūtu nozīme, viņi būtu devuši Tev nevis filmu, bet audio ierakstu. Darot kaut ko paralēli Tu palaid garām lielāko daļu filmas. Palaid garām sīkumus, kas dara varbūt to filmu neatkārtojamu un tik ļoti lielisku. Mīmikas, skatieni, čuksti, izskats.
Kad Tu filmas laikā sarunājies ar blakussēdētāju, Tu pārstāj domāt par filmu. Kad Tu beidz sarunu, tad tu pārdomā (apzināti, neapzināti) sarunu, un tajā brīdī Tu palaid garām filmas fragmentu, nerunājot par tiem sīkumiem un noskaņu. Un vēlāk Tev rodas jautājumi.Tā Tu pats padari to par bezjēdzīgu laika nosišanu. Tu palaid garām savu laiku, ko Tu varētu izmantot noderīgi- uzzinot kaut ko jaunu un iepazīstot to, ko Tu varbūt vēl nepazīsti.
Viss ko es saku ir- filmas laikā klusē, nepārtrauc acu kontaktu ar ekrānā notiekošo, iekārtojies ērti un sagādā jau ātrāk visu, ko Tev pēkšņi var ievajadzēties (zāles, padzerties). Ja Tu esi izvēlējies skatīties filmu, tad Tu esi gatavs iztikt 2 stundas bez ēšanas, runāšanas un citām vajadzībām.
Nepalaid garām visu, ko Tev spēj dot par brīvu, nevērības dēļ.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru