Ko slēpt? Ko liekuļot? Mēs visi esam salauzti, nepilnīgi un grēcīgi! Bet labākais, ka tas nav mums paredzēts. Mums ir iespējas visas, lai augtu! Lai celtos, kad nokrītam! Lai kāptu un labotos! Lai tiektos tuvāk un arī tiktu.. pie gaismas, gaismā, būt gaismai!
Tādu galīgi netīru Dievs mūs atrada, nošmulējušos.. Atrada un izglāba. Vai tāpēc mēs pēkšņi būtu beiguši šmulēties? Vai tāpēc mēs beidzot varam vilkt baltas drēbes, nebaidoties, ka tās tiks sasmērētas?
Nē.
Mēs esam bērni. Netīšām visu laiku mēs kaut kur kaut ko apgāžam, izberam, sasitam, nobrāžam, uzķeksējam. Viss tā metaforās.
Un Viņš visu laiku nāk un pieceļ Tevi kājās. Nomazgā Tev muti, saķemmē matus, apskauj un pārģērbj jaunās, tīrās drānās. Nevis vienkāršās, bet labākajās, kas Viņam ir. Viņš tic, cer, ka Tu iesi un būsi uzmanīgāks un šoreiz nesaķēzīsi šo jauno kreklu tik ātri. Pārāk ātri.
Jā, mēs esam bērni. Jā, mēs smērējamies uz nebēdu. Grēkojam. Bet tas nenozīmē, ka Tētis tā grib. Viņš par to nesmaida. Viņš smaida, kad lūdz piedošanu, jo Viņš sirdī jau sen ir piedevis. Bet katra Tava jaunā krišana Viņam nav vienaldzīga. Vairāk- tā sāp.
Esi uzmanīgs bērns! Nepaklūpi visur, kur velns Tevi kārdina vai izprovicē! Galu galā, Tu neej tumsā neredzot, kur iet! Tev ir Gaisma, Tev ir Dieva Vārds- Bībele!
Es izaicinu Tevi- lasi Bībeli vēl vairāk kā līdz šim un velnam Tevi nogāzt būs grūtāk un grūtāk!
Pasaule ir tumsa, bet ja Tu ļausi- Tu būsi gaisma!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru