12 jaunieši no 7 dažādām valstīm sēdēja, baudot kakao un
ēdot kūkas. Pēc 5 minūtēm viņi atapās ar actiņām ciet. Miegs nevienā acī, miers
sirdī un klusums. Filips teica- padomā, kur tavā dzīvē atrodas Dievs? Un katram
tā pieredze citādāka no tā pagrieziena punkta..
Mana pieredze.
Pašā sākumā es sajutu apskāvienu un vēju. Un tad es sāku to
redzēt. Viņš, mans Tētis, stāvēja cieši man aiz muguras un turēja mani savās
rokās. Man priekšā bija brīnumains skats, tur bija
kalni, krāsaini kalni, kas aizrauj. Man mirdzēja acis. Mēs
paši stāvējām spica kalna virsotnē. Tur bija tieši tik daudz vietas, kur
stāvēt, cik lielas bija manas pēdas. Ne centimentra vairāk.
Es zināju, ka es varētu jebkurā laikā zaudēt līdzsvaru un es
būtu pagalam, bet tik pat ļoti es apzinājos, ka tas nenotiks un pat ja notiktu,
man aiz muguras stāv Kāds, kurš turētu tik cieši, ka mana kāja nepiedurtos ne
akmenim mazākajam. Es esmu drošībā un man priekšā paveras brīnumaini skaists
skats. Citi teiktu, ka kalni bija biedējoši lieli, bet man tie šķita aizraujoši
iedrošinoši. Es nevaru sagaidīt, mana dzīve ar Dievu būs krāsaina.
Atvērās acis un viņi smaida. Paņemsim vēl vienu muti kakao.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru