pirmdiena, 2014. gada 8. decembris

I am sinking in God's love.


Man ir jaunumi! Dievs piepilda manus sapņus! Ir vērts sapņot un ir vērts izteikt savus sapņus skaļi.

Manā skolā es katru nedēļu pavadu nepilnas 3 stundas, apmeklējot lekcijas par misiju. Gada sākumā skolotāja (sparīga sieviete gados, kas pēc definīcijas ir misionāre) minēja, ka ir iespēja doties misijas braucienā uz Āfriku uz mazliet vairāk kā trīs nedēļām. Man sirsniņa pukstēja tik traki ātri, jo, redzi, šis vienmēr ir bijis mans sapnis. Āķis tajā visā ir- vajadzīgā summa biļetēm un dzīvošanai kopā ir 1000 EUR. Daudz.

Ja atcerieties labi, minēju reiz, ka naudiņas man pietrūkst pat, lai nomaksātu šo brīnišķīgo skolu. Teicu skolotājiem, nebraukšu. Domāju, Dievs dos tāpat man dos kādu dienu iespēju tur braukt, ja jau mana sirds par to deg. Esmu tik daudz jau piedzīvojusi, redzējusi, svētīta.. būtu muļķīgi skumt un prasīt vēl un vēl. Bet kad es rimos lūgt par to un domāt, citi nerimās.

Pagājušā nedēļa man sākās ar pārtrauktu stundu un lūgumu pamest klasi uz brīdi. Tur mani gaidīja tā pati brīnum spēcīgā sieviete, kas vada mūsu misijas lekcijas. Tu brauksi ar mani uz Zambiju- viņa teica! Kāda no meitenēm esot atteikusies un daļu savas naudas atdevusi manai biļetei un atlikumu man esot ziedojuši anonīmi labdari. Viss kas man ir jāsamaksā ir 50 EUR! Tas ir 20 reizes mazāk! Tāds ir mans Dievs!

Jau 19. Janvārī es kāpšu lidmašīnā, lai dotos kalpot uz Āfriku, Zambiju uz 3 nedēļām. Vien Dievs zin, kas mani tur gaida, bet viss, kas man skan galvā ir- Viņš pagodināsies!


Neatmet cerības.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru