Kā radās doma mainīt virzienu šajam blogam?
Jo mainos es. Sirdī nesu ticību jau sen, bet laikam nekad nebiju tik ļoti domājusi par lietām kā es to daru šodien. Agrāk tās bija tikai manas bilde, vai citu bildes. Agrāk man arī bija, ko teikt, bet es nekad to neizteicu līdz galam. Es varbūt jums iedevu pavedienu, bet necentos pat vairāk ievirzīt Tevi dziļāk tajā, ko jutu, ko domāju. Bet tagad mana sirds kliedz, lai runāju. Lai dalos ar to visu, kas man sirdī kvēlo, sāp un tieši pretēju priecē. Un tā kā Dievs ir visa mana dzīve, nesaprotu kāpēc, lai par to es nestāstu Tev, Latvija!
Kāpēc es nerakstu angliski kā to dara mūdienās visi?
Protams, ka manā sirdī ir visa pasaule.. un sāp visa pasaule, bet manā sirdī ir milzīga vieta atvēlēta Tev, Latvija. Tev, latvieti. Manuprāt, Tev kā latvietim ir priekšroka mani iepazīt. Un protams ir arī valodas puse. Varu droši atzīties, ka angļu valoda man, pavisam noteikti, padodas sliktāk kā latviešu valoda. Kad apgūšu angļu valodu tādā līmenī, ka varēšu būt saprotama savos vārdos un brīvi izteikties..tad arī varēšu domā par blogu angļu valodā. Bet tikmēr būšu Latvijas latviete.
***
Es ticu, ka mana ticība Dievam Tevī raisa jautājumus.. Bet ja tā, jūties brīvs jautāt, lai varu atbildēt kā es to redzu un kapēc es rakstu to, ko es rakstu. Nekad nebūs pārāk muļķīga jautājuma, nekad nebūs nosodījuma. Būšu šeit, lai runātu, parādītu un iedrošinātu! Būšu šeit Tev!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru