Rokas paceltas!

Viņas acis bija aizvērtas. Mūzika skanēja it kā starp citu, jo īstās notis skanēja viņas sirdī. Rokas augstu paceltas.. Kaut varētu tās pacelt augstāk! Kaut varētu aizsniegt..
Smaidu pilna galva. "Ai, kā es mīlu!" sauca gars.

"Es esmu šeit.. Es esmu šeit, lai darītu! Lai rīkotos, ne lai čīkstētu un meklētu pasaulē to, ko te nevar atrast! Manā dzīvē man ir vajadzīgs tikai VIENS! Es dzīvošu tikai Tev! Nekas nav svarīgāks, nekas nav lielāks, nekas nav mīlošāks! Man nevajag pasauli, bet pasaulei vajag mani. Ir tik daudzi, kuriem man vēl ir jāpalīdz, tik daudzi, kuri nevar Tevi ieraudzīt! Man ir uzdevums! Es nedomāšu par sevi, bet par Tevi! Ne es, bet Tu!Es dzīšos tikai pēc Tevis! Ko gan citu man vēl vajadzētu? Neko.. Ai, kā es mīlu!"