Mums ir Tētis. Un mēs esam Viņa mazie mīlīgie bērniņi!Viņa mīļie, Viņa trauslie, Viņa brīnumiņi, Viņa mākslas darbi. Mēs Viņa rokās esam mazi, mazi. Mazi un mīļi, mazi, piemīlīgi. Kad skumstam mēs, skumst arī Tētis... kā jau Tētis. Viņš mīl, uztraucas. Viņš žēlo. Viņš tevi pažēlo katru dienu.
Ak, mīļais! Tu esi noskumis, tev negribas smaidīt.. Kā gan palīdzēt.. kā iepriecināt..kā parādīt, ka mīlu? Kā nomierināt tavu tik skaisti radīto sirdi, cilvēk?!
Lai kā tu justos, lai kas tagad nāktu pār tavu galvu.. nekas nav mainījies- Dievs tevi mīl! Dievs skumst, kad tu skumsti, tāpēc Viņš rūpēsies. Jo Viņam rūp.
Šovakar gadījās tā, ka es sajutos maza, nogurusi, noskumusi un galīgi nesmaidīga. Bet labā ziņa ir tā, ka Dievs mani nebeidz nekad mīlēt (tāpat kā tevi)! Tā, nu, es gāju skumīga pa Rīgas ielām, bet tikmēr Dievam bija plāns kā pažēlot, pamierināt un iepriecināt savu bērnu. Tāds, nu, Viņš ir! Mīlošs!
Sākumā es sirdī sajutu pamudinājumu nopirkt kaut ko īpaši gardu. Kopā ar mīļo māsu Kristū iegādājāmies gardumus. Maziņš mazītiņš mieriņš iekļuva manī caur manu muti. Māsa man mīļi dāvāja smaidus un "Kārums" gardāko sieriņu. Smaids un apskāviens. Transports pienāk tieši tad, kad esmu pieturā. Paldies Tēt! Un sirdī iezogas - Es tevi mīlu, mīļā, neaizmirsti to! Vēderā pamostas taureņu bari. Komendants dodot atslēgu patiesi plati pasmaida. Tik sirsnīgi un plati kā vien Dievs var likt uzsmaidīt. Parādās fiziskais spēks un neizsakāms prieks. Tēja, biezpiena sieriņš un mīlošs Tētis sirdī smaida. Sīkumi, bet Tētis jau zin kā iepriecināt. Ar sīkumiem pietiek. Tie izdara lielu darbu.
Paldies, Tēt, ka šovakar noskumu! Tev bija iespēja mani pažēlot un iepriecināt! Es Tevi mīlu.. vairāk par visu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru