Vai tas neliekas smieklīgi nedaudz?
Šodien sapratu, ka mūziku, ko izvēlos, lielākoties izpilda
cilvēki, kuri nezināja, kas ir youtube. Filmas, ko cienu un skatītos kaut
vairākas reizes, ir un paliek tās ar tām meičām, kurām sakasīti mati un īsi
topiņi. Savā mājā atvestu ne-veinu-vien antikvariāta ‘zvēru’. Dodu priekšroku
vecajām labajām bildēm pelēkos toņos un uz rokas, ne kaut kādā ‘skrīnā’. Un
vēstules, vispār, labprāt sūtu, ar roku rakstītas, ja ir iespēja un laiks. Un sevi nejauši spēju atrast, bieži vien, vaļsirdīgi smejot ar ciema vecākā gājuma dāmām.
Reiz, gadus atpakaļ, man laba draudzene, pie tējas krūzes,
teica ”Tu esi citāda!”. Daži teiktu dīvaina, daži- kaut kas savādāks.. Es piekrītu. Dievs laikam radīja mani, lai sajauktu
visiem prātu. It īpaši man pašai.
A kas man? Es ar savu kasešu plejierīti padusē, tīri labi
varu dicīt uz priekšu. Galvenais, lai mute smaida un pašai prieks. Kaut ko tādu
man teica vēstures priekšmetā sola biedrene, kad par 7c saucu savu klasi. Lai vai kā, ļoti piekrītu.
Sveicieni, vispār, Tev, Elva!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru