Var jau būt, ka tas ir mans ieradums, ko nesu tālāk visiem mīļajiem sarunu biedriem, jo ļoti bieži atrodu sevi, norunājot jaunu tikšanās reizi kaut kur turpat pie tējas/(biežāk) kafijas krūzes. Nav jau tā, ka man ļoti vajadzētu to dzērienu, lai noturētu veselīgu sarunu, tas gluži vienkārši ieness siltumu attiecībās, ieness siltumu sarunā.
Mājīgā kafenē paslēpties aiz krūzes un klausīties, klausīties, ko cilvēki dara, ko domā. Tas laikam ir mans hobijs, vēl vairāk- dzīves stils. Laba mūzika, brīva atmosfēra, labi cilvēki. Tik daudz cilvēki apkārt, bet nozīmīgi vien esat tu un tavs sarunas biedrs. Tā ir dzīve.
Es maz ko zinu. Es nezinu, kur būšu pēc desmit gadiem, nezinu kā sauc pirmo Amerikas prezidentu, dažreiz pat aizmirstu, kas ir pašreizējais Latvijā. Daudz ko nezinu, bet kā visērtāk iztukšot kafijas krūzi, to es zinu.
Nu ko, vēl pa vienai tasei?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru