Kam domāts šis laiks?

Ai, čau, čau, čau!

Kā tad Tev gāja šajos svētkos? Vai sirds bija silta? Vai juti, vai sajuti to prieku sirdī?
Ja tā skatās no ciniskās puses, tad šie svētki ir tikai kārtējie svētki. Ir taču arī citi svētki, kur ir pieņemts visiem sanākt kopā, pasēdēt pie galda, ēst, runāties un baudīt laiku. Bet kāpēc visi tik ļoti jūsmo tieši par šiem svētkiem? Kapēc visi tik ļoti smaidīgi un mīļi cits pret citu ir tieši šajos svētkos? Kas traucē viņiem tādiem būt citās gada dienās?

Zini vai nezini, bet šie "Ziemassvētki" ir vienādi ar apzīmējumu "Jēzus Kristus dzimšanas diena". Šajā gada laikā kristiešiem iemirdzas sirds, jo viņi atkal apzinās cik dāsns ir viņu Kungs, ka tas deva mums savu dēlu. Kristiešiem šie nav šādi tādi svētki.. Kristiešiem tie ir SVĒTKI, kuros viņu sirdis iemirdzas.Un, kad sirdis mirdz, gribas dot arī cietiem to mīlestību. Cilvēka daba ir tāda, ja viņš saņem mīlestību, viņam gribas ar to dalīties. Viņam gribas dot kaut ko pretī. Tā nu tas ir. Šajā laikā cits citam mēs dodam bagātīgi, no tā, kas mums sirdīs.


Dāvanas. Šis ir arī iemesls kapēc šie svētki ir tik skaisti. Beidz, nesāc nu domāt, ka es runāju tagad par matreālo pusi. Kapēc dāvanas padara šos svētkus mīļākus un skaistākus? Jo tad, kad mēs domājam par dāvanām, ko dāvināsim.. mēs domājam par saviem mīļajiem. Par to, ko mēs VIŅIEM īpašu varētu dāvāt. Tas tiešām ir pārdomu laiks, jo mēs domājam par saviem mīļajiem. Un vēl pasaki ka tā nav! Tas ir cilvēka dabā- aizdomāties. Sākumā mēs domājam par to, ko varētu uzdāvināt un pēc neilga laika mums prātā jau notiek atmiņu spēle, kurā mēs atceramies visu, kas saistīts ar šo cilvēku. Pārsvarā labs. Ja uz dzimšanas dienām mēs domājam par vienu cilvēku, tad Ziemassvētkos mēs domājam par viesiem visiem, kas ir mūsu sirdī.

+ Šis ir ģimenes laiks. Laiks kad aizbraukt mājās un kopā darīt lietas. Kopā taisīt ēst, kopā pušķot eglīti, kopā skatīties filmas. Un RUNĀT. Šajā skaistajā laikā mēs tik daudz esam kopā. Tik daudz atklājam apkārtējo siltās sirdis. Tik daudz saņemam, ka mēs sākam mirdzēt. Tā tas ir un, ja tas tā nav, tad tā tam vismaz vajadzētu būt.

Šajiem svētkiem ir veltītas daudz brīvdienas. Kapēc? Ne jau tāpēc, lai Tu varētu sasķūrēt to sniegu, nejau tāpēc , lai Tu varētu izdarīt neizdarīto.. Tāpēc, lai visi varētu būt kopā. Lai nebūtu skolas, darba, kas to kavētu. Lai nebūtu ikdienas, kas to neļautu. Par to ir Ziemassvētki. Par to, lai mēs izmantotu mums doto laiku, lai to pavadītu ar cilvēkiem. Lai mēs varētu ieraudzīt to gaišumu, kas īstenībā mīt mūsos katrā un kopā būšanā.

Šie svētki ir par mīlestību. Šie svētki ir mīlestības atrašana. Redzēšana. Došana. Meklēšana. Šie svētki nav tikai darāmo lietu saraksts. Tās ir sirds svinības.

Dzīves gudrie zina, ka visa tā mīlestība, ko mēs saņemam nāk no viena avota. Visa tā mīlestība, ko mēs dodam nāk no viena avota. Kapēc šie svētki ir vismīļākie no svētkiem? Tāpēc, ka tie ir Dieva svētki. Un kur ir Dievs tur ir mīlestība. Dievs=mīlestība.


Padomā par visu šo!