ĀRĀ SNIEG!
Paķer tējas krūzi un ķeries tik klāt manam ziemīgajam rakstam, mīļais!
Tas ir gaišums, kas žilbina. Tas ir tas, kas citam liek smaidīt. Tas ir tas, kas Tavu skaisto degunu iekrāsos rožaini sarkanu. Skaisti sarkanu. Tur krīt tas, kas Tevi nomierinās. Tas krīt tik lēni un viegli. Sniegam vienalga! Tam viss ir labi, tam nav jāsteidzas. Tas var atļauties tikai dejot savu deju un nebaidīties nepaspēt, jo viņam ir viss pasaules laiks. Tas uzkritīs uz nesagrābtajām lapām, tas uzkritīs uz neglītajām miskastēm. Tas visu pārvērtīs gaišumā, uz ko cilvēks nevar noturēt acis, jo tās žilbst. Tas pārvērtīs visu. Un netīrais dīķis, nu, skaists un vilinošs taps.
Siegs neaicinās skriet, neaicinās steigties! Tas sauks Tevi līdz pastaigā garā, pārdomu pilnā. Tas piedāvās Tev vairāk domāt. Par sevi, citiem un pasauli kā tādu. Tas sniegs, tas ir viens gaisīgs padomdevējs.
Sniegs ir arī miers.Vēl pamēģini man iestāstīt, ka Tu esot ārā sāc satraukties! Ja tā ir.. man Tevis ir žēl, bet vairumam tiešām tas nes prieku, mieru un atslābumu.
Un tas, kas pašlaik tur krīt ir arī skaists! Jā, tas ir! Padomā kā sniegs tāds var nebūt, ja viss, kam tas pieskaras kļūst pasakaini skaists. Pat Tevi viņš izgrezno ik reiz, kad satiek! 
TAS TEV LIEK MIRDZĒT!
Šim vakaram!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru